Pēc līdzīgām pazīmēm augus var sašķirot un iedalīt vairākās sistemātiskajās vienībās. Zinātne, kas nodarbojas ar šiem pētījumiem, ir sistemātika.
Sistemātikas pamatvienība ir suga. Sugas tiek apvienotas ģintīs, ģintis apvieno klasēs, klases apvieno nodalījumos. Visas šīs sistemātiskās vienības kopā veido augu valsti.
Augu valstij pieder organismi, kuri fotosintēzes ceļā no neorganiskajām vielām spēj radīt organiskās vielas.
Nodalījumos augus iedala atbilstoši to uzbūvei un funkcijām - kā augā notiek vielu pārvietošanās, kā augs vairojas.
Piederību klasei nosaka sēklas uzbūve - vai tai ir viena vai 2 dīgļlapas.
Dzimtas pazīme ir zieda uzbūve un ziedkopas veids.
Ģintī ir apvienoti uzbūves ziņā ļoti līdzīgi augi, kurus pārstāv dažādas sugas.
Kā piemēru aplūkosim sarkano āboliņu.
Valsts - augi (organismi, kuri fotosintēzes ceļā no neorganiskajām vielām spēj radīt organiskās vielas).
Nodalījums - segsēkļi jeb ziedaugi (augi, kuriem sēklas attīstās augos).
Klase - divdīgļlapji (ziedaugi, kuru sēklām ir divas dīgļlapas).
Dzimta - tauriņzieži (zieds pēc formas atgādina sēdošu taureni, uz saknēm attīstās gumiņi - izaugumi, kuros dzīvo gumiņbaktērijas. Tās spēj saistīt gaisa slāpekli, kas nepieciešams augiem.)
Ģints - āboliņi (stumbrs stāvs vai ložņājošs, lapas trīsstaraini saliktas, ziedkopa - galviņa).
Suga - sarkanais āboliņš (stumbrs stāvs, ziedi sarkani).