Purvs ir sugām bagāta ekosistēma, bet daudzas no tām spēj augt tikai purvā. Arī daudziem dzīvniekiem purvs ir vienīgā dzīvesvieta.
Dabas daudzveidībai purvā kaitē purvu nosusināšana. Nosusināti purvi strauji aizaug ar kokiem un pārvēršas meža ekosistēmā.
Purvi ir viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām. Tajos ir kūdra, ko var izmantot kā kurināmo, kā pakaišus lopkopībā un dažādām citām lauksaimniecības un dārzkopības vajadzībām. Kūdra ir labs substrāts dēstu audzēšanai.Tās apjoms pieaug vidēji vienu milimetru gadā. Vairākās citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Īrijā, kādreiz arī bija daudz purvu, taču nepārdomātas izmantošanas dēļ no tiem palikušas vairs tikai niecīgas atliekas.
Pirms kūdras ieguves no purva novāc visus augus, izveido nosusināšanas sistēmu, lai smagie mehānismi varētu iebraukt purvā.
Latvijā kūdras ieguve notiek tikai trīs procentos no visas purvu platības. Latvijā ir apzināti 6,8 tūkstoši purvu, kas aizņem 10,7 procentu no valsts teritorijas, kopējā kūdras purvu platība Latvijā ir aptuveni 640 tūkstoši hektāru. Kūdras krājumi mūsu valstī sasniedz 1,5 miljardus tonnu, tātad tas ir milzīgs dabas resurss.
Kūdras ieguve
Purva ekosistēmai ļoti bīstami ir ugunsgrēki. Sausā, karstā vasarā var aizdegties kūdras slānis purvā un to ir grūti, gandrīz neiespējami apdzēst. Ilgstoši gruzdošo kūdru parasti apdzēš rudens lietus vai ziemas sniegs.Tāpēc purvā ar uguni ir ļoti jāuzmanās!