Teorija

 
bogsucsn.png
 
 
Ja ezerā ir augu augšanai labvēlīgi apstākļi, - pietiek gaismas un barības vielu, ūdensaugi ātri savairojas. Peldošos augus nomaina ūdensrozes, tad niedrājs. Ļoti lēni notiek ezera aizaugšana.
Ezera vietā izveidojas purvs.
 
Cilvēks ar savu darbību šo procesu var aizkavēt vai veicināt. Aktīvā atpūta - peldēšanās, laivu braucieni, makšķerēšana, kavē ezera aizaugšanu.
 
Ezera aizaugšanu veicina sadzīves un lauksaimniecības notekūdeņu nonākšana ezerā. Slāpekļa un fosfora savienojumi no sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem , nonākot ūdenstilpnē, var izraisīt aļģu un citu augu strauju savairošanos, kurai seko augu masveida bojāeja un pūšana, jo trūkst skābekļa.
 
 
     liepaja.png 21.png
 
Ezera saglabāšanu labvēlīgi ietekmē arī niedru izpļaušana. Mūsu senči niedres plaši izmantoja ābelīšu un rožu ieziemošanai un nodrošināšanai pret zaķu zobiem, amatnieki no tām izgatavoja dažādus sadzīvē noderīgus priekšmetus, piemēram, paklājus, krēslu virsmas, puzurus, telpu dekorus. Mūsdienās niedres izmanto jumtu klāšanai, no tām ir iespējams ražot kurināmā briketes.
 
 
Atsauce:
Attēli no: http://www.geo.arizona.edu/Antevs/ecol438/bogsucsn.gif
http://old.laukutikls.lv/images/stories/liepaja.jpeg