Ir vairāki desmiti tūkstošu aļģu sugu. Aplūkosim dažas biežāk sastopamās.
Hlorellas ir zaļaļģes, kurām ir tikai viena šūna.
Hlorellas var izraisīt tā saucamo "ūdens ziedēšanu". Piemēram, ja mucā iepildīts ūdens dārza laistīšanai un ilgstoši stāv, tad pēc nedēļas tas ir kļuvis zaļš, jo tajā ir savairojušās hlorellas.
Hlorellas vairojas ļoti ātri. Tas notiek bezdzimumvairošanās ceļā - jaunie organismi rodas no vecāku organisma bez dzimumšūnu veidošanās. Pieauguša hlorellā izveidojas sīkas lodītes (sporas) - jaunās hlorellas. Pieaugušas hlorellas apvalks pārplīst un jaunās hlorellas izkļūst ūdenī. Katra no tā pieaug un arī sāk vairoties. Ja augšanas apstākļi ir labvēlīgi - ir pietiekami augsta temperatūra un apgaismojums, ūdens dažu dienu laikā var pārvērsties par zaļu masu.
Hlorellas dzīvo stāvošos vai lēni plūstošos ūdeņos. Tās var savairoties arī stikla puķu vāzē.
Spirogīras ir daudzšūnu pavedienaļģes.
Pavasarī un vasarā uz ūdens virsmas tās veido zaļu, putainu masu. Spirogīras ir visbiežāk sastopamās saldūdens aļģes. Tās mīt lēni plūstošos vai stāvošos ūdeņos.
Volvoksi ir koloniju zaļaļģes. Tās sastopamas purva ūdeņos, arī piesārņotos ūdeņos.
Pūšļu fuks ir brūnaļģe. Tautas valodā tos sauc par jūras mēsliem. Tiem ir gaisa pūšļi, kas palīdz aļģei noturēties vertikāli.
Aļģu nozīme:
- Aļģes veic fotosintēzi un ir galvenās organisko vielu ražotājas ūdens vidē. No tām pārtiek daudzi ūdens dzīvnieki.
- Aļģes apgādā ūdens dzīvniekus ar skābekli.
- Aļģes kalpo par slēptuvi un dzīves vidi ūdens iemītniekiem.
- Cilvēki izmanto aļģes pārtikā, medicīnā, parfimērijā.
- Aļģes noder par bioindikatoriem ūdens piesārņojuma noteikšanai. Ja kādā ūdenstilpnē ir daudz zaļaļģu, tas liecina, ka ūdenstilpne ir piesārņota ar organiskajām vielām.
- Zinātnieki meklē iespējas no aļģēm ražot biodegvielu.
- Aļģes var arī kaitēt. Tās var aizaudzēt ūdens filtrēšanas sistēmas, savairoties peldbaseinos. Ja rodas "ūdens ziedēšana", var iet bojā zivis, jo dažu sugu aļģes izdala indīgas vielas.