Liela sēņu grupa ir cepurīšu sēnes. Ļoti daudzas no tām lieto uzturā. Garšas ziņā visizcilākās ir bekas. Cepurītes apakšpusē ir stobriņu slānis, kurā attīstās sporas.
Egļu baravika ir mūsu zemē visbiežāk sastopamā baravika un parasti aug zem eglēm no jūnija līdz novembrim. Ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama, kaltējama u.c.
Parastā apšubeka aug zem apsēm no jūnija līdz oktobrim. Ļoti garšīga, ir cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama, kaltējama, sālāma vai skābējama. Apstrādājot mīkstums kļūst pelēks, taču tas nebojā garšu.
Priežu sviestabeka jeb makovice aug zem priedēm un eglēm no jūlija līdz oktobrim. Mīkstums bojājumu vietās mēreni zilē. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, laba marinēšanai, zupās.
Melnā bērzubeka aug jauktos mežos no jūnija līdz oktobrim un ir sastopama samērā reti. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama, kaltējama, sālāma vai skābējama.
Bērzlapes ir daudzveidīgas pēc garšas, smaržas, formas. Tās pieder pie lapiņu sēnēm - zem cepurītes kā stari uz centru sakārtotas lapiņas, starp kurām attīstās sporas. Jaunos bērzlapju augļķermeņus sēņotāji mēdz saukt par podiņiem.
Mainīgā bērzlape atrodama augustā un septembrī priežu mežos. Visvairāk iecienīta un viena no vērtīgākajām bērzlapēm.
Plankumainās bērzlapes mīkstums balts ar saldenu riekstu garšu, bez īpašas smaržas. Sēne sastopama lapu un skuju koku mežos no jūlija līdz oktobrim.
Garšīgas sēnes ir arī rudmieses un gailenes.
Priežu rudmiese bojājuma vietā izdala oranžu piensulu. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, ļoti garšīga. Laba sālītā veidā ar garšvielām.
Parastā gailene ir ļoti garšīga ēdamā sēne, kas reti ir tārpaina un ir ilgi uzglabājama, tāpēc ļoti iecienīta. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kaltējama, sālāma, marinējama.