Teorija

Ķērpji ir aļģes un sēnes kopdzīves forma. Aļģe ir organisms, kas spēj veikt fotosintēzi, savukārt sēne uzņem ūdeni. Ķērpja organismu sauc par laponi.
 
44.png
 
Lapoņa lielākā daļa sastāv no sēņotnes pavedieniem (2). Starp tiem atrodas aļģes (1). Šādu divu organismu savstarpēji labvēlīgu kopdzīvi apzīmē par simbiozi. No sēņotnes pavedieniem atiet izaugumi, ar kuriem ķērpji piestiprinās pie substrāta - rizoīdi (3). Arī ar tiem daļēji uzņem ūdeni un barības vielas.
 
Ķērpju laponim var būt dažādas formas.
Pēc lapoņa uzbūves izšķir:
 
1. Krevju ķērpjus. To laponis veido krevi uz koku mizas, akmeņiem, augsnes.
 
Attēlā ir redzams rakstu ķērpis.
Graphis_scripta__McGilvra_Woods__5_.png
2. Lapu ķērpjus. Lapu ķērpju laponim ir lapveida plātnītes, kas ar apakšējās virsmas izaugumiem piestiprinās pie substrāta.
 
Attēlā dzeltenais sienas ķērpis.
806549_ORIGINAL_1247306385.jpg.jpg
3. Krūmu ķērpjus. Krūmu ķērpji ir visaugstāk attīstītā un vissarežģītākā ķērpju grupa. To laponis aug vai nu augšup līdzīgi maziem krūmiņiem, vai arī uz leju, mazajiem “zariņiem” nokarājoties lejup no pamata. Pie virsmas šie ķērpji ir piestiprināti tikai vienā - pamatnes vietā.
 
Attēlā Islandes ķērpis jeb Islandes cetrārija.
Cetraria-Islandica-kerpis.png
 
 
Atsauce:
http://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/SabM_R_03_Kerpji-GaisaKvalitate.pdf
Attēli no: http://lh5.ggpht.com/-M0zE0Y6Mjv8/U8plHxEfXuI/AAAAAAAAC-k/dMQwXFvZEAY/image%25255B5%25255D.png?imgmax=800
http://www.wisconsinmushrooms.com/Graphis_scripta__McGilvra_Woods__5_.JPG
http://www.diena.lv/uploads/thumbnails/705x457/article/0068/677520/806549_ORIGINAL_1247306385.jpg.jpg
http://kllproject.lv/wp-content/uploads/2011/04/Cetraria-Islandica-kerpis.jpg