Teorija

Aļģes ir organismi, kas līdzīgi augiem, bet tām nav augiem raksturīgo ķermeņa daļu. Aļģu ķermeni sauc par laponi.
  
Aļģes var sastāvēt no vienas šūnas vai arī no daudzām šūnām, kuras var veidot garus pavedienus vai krūmveida audzes.
(Video angļu valodā: Zemūdens aļģu meži)
 
Pēc krāsas aļģes var būt sārtas, zaļas, dzeltenzaļas, brūnas. Krāsu nosaka pigments, kurš atrodas sīkos graudiņos šūnā. Dažām aļģēm ir ciets šūnapvalks, tāpēc tās sauc par kramaļģēm.
 
green89739447.png
contoh-Bacillariophyceae-diatoms.png
Zaļaļģes satur hlorofilu.
Kramaļģu formas ir ļoti daudzveidīgas.
Ceramium_tuv_100215.png
Brown-Algae-Kelp.png
Sārtaļģe cerāmija
Brūnaļģe pūšļu fuks.
 
Kaut arī aļģes ir dažādas, tām ir virkne kopīgu pazīmju:
  1. Aļģes barojas, no neorganiskajām vielām veidojot organiskas vielas - tāpat kā augi.
  2. Vairums aļģu dzīvo ūdenī.
  3. Aļģu ķermeni sauc par laponi, tam nevar izšķirt saknes, lapas, stumbru.
  4. Aļģes piestiprinās pie smiltīm un akmeņiem ar izaugumiem - rizoīdiem.
 
 
Atsauce:
Bioloģija 7. klasei.Ērika Nagle, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2011.- 176 lpp.:il. - izmantotā literatūra : 140. lpp.
Attēli no: http://www.theepochtimes.com/n2/images/stories/large/2009/09/21/green89739447.jpg
http://pharmanutrients.ca/wp-content/uploads/2013/11/Brown-Algae-Kelp.jpg
http://static.panoramio.com/photos/large/8146782.jpg
http://dziedava.lv/daba/pumpuri/Ceramium_tuv_100215.jpg Foto: Julita Kluša
http://www.sridianti.com/wp-content/uploads/2014/08/contoh-Bacillariophyceae-diatoms.jpg