Teorija

Vairošanās ir dzīvo sistēmu spēja atražot tās pašas sugas jaunu īpatņu paaudzi.
Pēcteči manto no vecākiem to ārējās un iekšējās uzbūves pazīmes, dzīvības procesu īpatnības. Visus vairošanās veidus var iedalīt divos pamatveidos: bezdzimumvairošanās un dzimumvairošanās.
 
Vairošanās veidu salīdzinājums
Īpašības
Dzimumvairošanās
Bezdzimumvairošanās
Vai notiek apaugļošanās?
Notiek apaugļošanās.
Nenotiek apaugļošanās.
No kā veidojas jaunais organisms?
No zigotas - apaugļotas olšūnas.
No kādas organisma daļas vai somatiskās šūnas (sporas).
Vai pēcnācēji ir vienādi ar vecākiem?
Pēcnācēji ir ģenētiski atšķirīgi no vecākiem.
Pēcnācēji ir ģenētiski identiski vecākiem.
Vai pēcnācēji savstarpēji atšķiras?
Pēcnācēji ir ģenētiski daudzveidīgi.
Pēcnācēji ir ģenētiski vienveidīgi.
Cik vecāku ir pēcnācējiem?
Visbiežāk divi, retāk viens, kuram attīstās abu veidu gametas.
Viens vecākorganisms.
 
 
Bezdzimumvairošanās piemēri
Ar sporu palīdzību (sēnēm, aļģēm, ķērpjiem).
 
sporas.jpeg
Saspiežot pūpēdi, gaisā paceļas sporu mākonis.
 
Veģetatīvi - šūnām vai atsevišķām organisma daļām atdaloties no vecā organisma.
 
amebas dalisanas.jpeg
hydra pumpurojas.jpeg
kerpju fragmenrtacija.jpeg planaria1.jpeg
Vienšūņu dalīšanās laikā īpatnis sadalās divos jaunos organismos.Zarndobumaiņiem, sūkļiem un rauga sēnēm ir raksturīga pumpurošanās - jaunie īpatņi veidojas uz vecajiem.Ķērpjiem un  plakantārpiem ir raksturīga fragmentēšanās - sadalīšanās gabalos, no kuriem reģenerē jauns organisms.
 
Dzīvnieku dzimumvairošanās veidi
Dzīvnieku olšūnas veidojas olnīcās, bet spermatozoīdi - sēkliniekos. Šķirtdzimuma dzīvniekiem olnīcas un sēklinieki attīstās atsevišķos organismos, piemēram, suņiem ir tēviņi un mātītes.
 
Hermafrodītiem vienā organismā attīstās gan olšūnas, gan spermatozoīdi. Pārošanās laikā viņi vienlaicīgi funkcionē gan kā tēviņi, gan kā mātītes un savstarpēji apaugļojas. Pēc tam olas dēj abi īpatņi, piemēram, sliekas, gliemeži.
 
1211422839image.jpg
Top-3-bistamakie-tarpi-1.jpg
404751-27316-54.jpg
Komodo varāni normālos apstākļos vairojas kā šķirtdzimuma dzīvnieki, bet, nokļūstot nošķirtā vietā, mātītes var vairoties partenoģenētiski. Parazītiskajiem
tārpiem, piemēram, lenteņiem, spermatozoīdi apaugļo sava organisma olšūnas.
Sliekas savstarpēji apmainās ar spermatozoīdiem un pēc apaugļošanās katra no tām dēj olas.
 
Daļai dzīvnieku dzīves ciklā sastopama gan dzimum-, gan bezdzimumvairošanās - to sauc par paaudžu maiņu.
 
Daudzu sugu kukaiņiem un vēžiem ir raksturīga partenoģenēze - pēcnācēju attīstība no neapaugļotām olšūnām. Piemēram, laputīm un dafnijām partenoģenētiska vairošanās mijas ar šķirtdzimuma vairošanos.
 
Embrionālā attīstība
Par apaugļošanos sauc olšūnu un spermatozoīdu saplūšanu. Apaugļotu olšūnu sauc par zigotu. Tā ir mātšūna, kurai daloties, sākas daudzšūnu embrionālā attīstība.
  1. Zigotas dalīšanos līdz izveidojas blastula sauc par drostalošanos. Šajā periodā meitšūna – blastomēri – kļūst arvien mazākai pēc izmēriem, jo šūnas dalās bez interfāzes.
  2. Tālāk seko gastrulācija un izveidojas divslāņaina gastrula ar ārējo un iekšējo dīgļlapu.
  3. Tālāk seko organoģenēze – veidojas trešā – vidējā dīgļlapa un notiek orgānu veidošanās. Cilvēka embrionālā attīstība notiek 280 dienās.

No pirmās dienas līdz 8. nedēļai attīstību sauc par embrija stadiju. Tad notiek embrija implantācija dzemdē un sākas augļa attīstības stadija, kura turpinās līdz dzimšanai.
 
embrion att.PNG
 
Dzīvnieku pēcembrionālajai attīstībai ir vairāki veidi.
  • Tiešajā attīstībā mazulis līdzinās vecākiem, piem. putniem, zīdītājiem.
  • Attīstībā ar pilnīgu pārvēršanos ir olas, kāpura, kūniņas, pieauguša īpatņa stadijas.
  • Attīstībā ar nepilnīgu pārvēršanos nav kūniņas stadijas.
 
Animācijas par attīstības veidiem:
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai. 4.daļa/ Līga Sausiņa. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2010. - 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra:56.-61.lpp.
Bioloģija vidusskolai./Ērika Nagle. - Lielvārds, 2008. - 392 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 163.-166.lpp.
Attēli no http://www.animalcorner.co.uk