Teorija

Cilvēka organisma darbības humorālā regulācija notiek galvenokārt ar sekrēcijas dziedzeru izdalīto hormonu starpniecību.
 
organisms.png
 
DziedzerisHormonsFunkcija
Hipofīze
Augšanas hormons
Oksitocīns
Antidiurētiskais hormons
Veicina augšanu.
Ierosina dzemdības un piena dziedzeru darbību.
Nodrošina ūdens atpakaļuzsūkšanos nieru nefronu kanāliņos.
Epifīze jeb čiekurveida dziedzerisMelatonīnsRegulē sezonālos un diennakts ritmus un nodrošina veselīgu miegu.
VairogdziedzerisTiroksīns, trijodtironīnsPastiprina vielmaiņas intensitāti regulē kalcija un fosfora maiņu.
EpitēlijķermenīšiParathormonsRegulē kalcija un fosfora līmeni asinīs.
Aizkuņģa dziedzeris
Insulīns
Glikagons
Pazemina glikozes daudzumu asinīs.
Paaugstina glikozes daudzumu asinīs.
Virsnieru dziedzeri
Adrenalīns
 
Glikokortikoīdi
Stimulē organismu aktīvai darbībai, palīdz tikt galā ar stresu.
Mazina iekaisuma procesus, paaugstina imunitāti.
Aizkrūtes dziedzerisAizkrūtes dziedzera hormoniKavē dzimumdziedzeru priekšlaicīgu nobriešanu, veicina imunitāti, kaulu augšanu.
OlnīcasEstrogēniVeicina sekundāro dzimumpazīmju attīstību, regulē olšūnu attīstību.
SēkliniekiAndrogēniVeicina sekundāro dzimumpazīmju attīstību, regulē spermatozoīdu attīstību.
 
Atsauce:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Endokr%C4%ABn%C4%81_sist%C4%93ma#/media/File:Illu_endocrine_system.png
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=320_2.html