Āda ir daudzfunkcionāls orgāns, kurš ir iesaistīts gan organisma vielmaiņas procesos, gan nodrošina organisma un vides mijiedarbību. Dzīvnieku ādai ir vairākas funkcijas.
 
Aizsargfunkcija
 
fish-scales-01.gif
Zivju zvīņas gan aizsargā ķermeni, gan palīdz pārvarēt ūdens pretestību peldot.
 
aligatorbrunurupucis_galv.jpg
Bruņurupuci aizsargā ragvielas bruņas.
 
tumblr_lpbegnEaCb1r0l24go1_500.jpg
Bruņnesis spēj arī saritināties.
 
383488615_b937af4367.jpg
Košā abinieku ādas krāsa brīdina par ādā ieslēptajiem indes dziedzeriem.
 
Vielmaiņas galaproduktu izvadīšana
sweating_man.jpg
Vairumam zīdītāju ādā ir sviedru dziedzeri.
 
Jušanas funkcija
Ādā ir daudz dažādu receptoru, kas uztver temperatūras maiņas, spiedienu, ūdensdzīvniekiem ādā ir receptori, kas uztver arī ūdens sastāva izmaiņas.
 
Submarines-Will-Navigate-with-Electric-Fields-Just-Like-a-Fish-27.jpg
Haizivs ar sānu līniju uztver sava upura elektromagnētisko lauku.
 
Termoregulācija
9308.jpg
Aukstasiņu dzīvnieki, īpaši, rāpuļi, guļot saulē, silda ādu un tajā esošos asinsvadus, savukārt, asinis sasilda visu ķermeni.
 
sweating_man.jpg
Zīdītājiem svīstot un ūdenim iztvaikojot no ķermeņa virsmas, tiek atdots liels siltuma daudzums. Palielinoties asiņu pieplūdumam ādas kapilāros, palielinās organisma siltumatdeve.
 
Rezerves vielu uzkrāšana
Badger.JPG
Rudenī āpsis intensīvi barojas, lai uzkrātu tauku rezerves ziemas miega periodam.
 
SuperStock_1566-094139.jpg
Susuris ziemas guļas laikā pārtiek no zemādā uzkrātajām tauku rezervēm.
 
Elpošana 
gcnmalepk.jpg
Lielais tritons, kā tipisks abinieks, elpo gan ar ādu, gan plaušām. Ādas, līdz ar to elpošanas virsmu, palielina ādas kroka, kura izveidojas uz muguras tēviņiem nārsta laikā.