Teorija

Cilvēka ādai, līdzīgi kā citu zīdītāju ādai, ir trīs slāņi.
 
structured.gif
 
Virsāda jeb epiderma ir ārējais ādas slānis, ko veido daudzkārtains epitēlijs.Tā var būt 0,03 - 1,5 cm bieza, uz plaukstām un pēdām vēl biezāka. Dziļākajos virsādas slāņos atrodas šūnas, kas cieši piekļaujas cita citai un intensīvi dalās. Šūnām novecojot, to citoplazmā pakāpeniski uzkrājas ragviela keratīns, bet kodoli iet bojā. Virsādas augšējo slāni veido nedzīvas šūnas, kas mehāniski aizsargā pret mikroorganismiem un ūdeni.
 
labmi040hedff.jpg
Dziļākajā slānī atrodas arī šūnas, kas satur pigmentu melanīnu, no kura ir atkarīga ādas krāsa. Melanīns pasargā ādu no Saules ultravioletā starojuma.
 
imagescgtdd.jpg
Arī mata saknes šūnās veidojas melanīns. Matiem ir blīva kutikula, kurā satur melanīnu un no tā daudzuma ir atkarīga matu krāsa.
 
Virsādas dziļāko slāņu šūnās visiem mugurkaulniekiem, tātad arī cilvēkam, veidojas D provitamīns. Ultravioleto staru ietekmē tas pārvietojas D vitamīna aktīvajā formā, kura veicina kalcija izgulsnēšanos kaulos, tādējādi nodrošinot to cietību.
 
Īsto ādu jeb dermu veido saistaudi. Tajā ir daudz asinsvadu, limfvadu, dažādu receptoru un matu folikulu, kā arī sviedru un tauku dziedzeri. Ādā atrodas mata dzīvā daļa - mata sakne, kas ir ietverta mata folikulā. Dzīvajām šūnām daloties, mats aug. Mata folikulam pienāk asinsvadi un nervi. Virs ādas paceļas mata nedzīvā daļa - stiebrs. Katram mata folikulam ir viens vai vairāki tauku dziedzeri, kuri ieeļļo matu un ādu. Pie folikula piestiprinātais cēlējmuskulis, kuram kontrahējoties, mats saslienas stāvus.
 
Sviedru dziedzeri ir gandrīz visā ādā. No kapilāriem sviedru dziedzeros nonāk ūdens, urīnviela, sāļi u.c. vielas. Sviedru dziedzeru caurulītes iztaisnojas un atveras ādas virspusē.
 
sensory organsu.jpg
Īstajā ādā ir daudz receptoru, ar kuriem organisms uztver apkārtējās vides kairinājumus.
 
Zemādu jeb hipodermu veido saistaudi, kuros ir daudz tauku šūnu. Zemāda palīdz nodrošināt termoregulāciju, jo samazina gan siltuma zudumus, gan siltuma uzņemšanu.
 
Visvairāk termoregulāciju nodrošina ādas asinsvadi un sviedru dziedzeri. Asinsvadi ādā atrodas vairākos slāņos. Gludie muskuļi var mainīt arteriolu atvērumu, bet no tā ir atkarīgs asins pieplūdums kapilāros. Tāpēc aukstumā āda ir bālāka, bet siltumā - sārtāka. Siltumatdevi palielina arī svīšana.