Teorija

humrespsys_14.GIF
 
Ieelpotais gaiss deguna dobumā tiek sasildīts un samitrināts. Tālāk caur balseni, traheju un bronhiemtas nonāk plaušās.
 
Bern.jpg
 
Galvenie bronhi plaušu audos sadalās arvien sīkākos bronhos – līdzīgi kokam. Izveidojas tā saucamais bronhu koks. Pašus sīkākos atzarojumus sauc par bronhiolām.
 
Katras bronhiolas galā atrodas maisveidīgs veidojums – alveola. Alveolas veido plaušu audus, un tajās notiek gāzu apmaiņa.
 
poumon_detailg.JPG
 
Alveolu sieniņas ir ļoti plānas, veidotas no vienas plakanā epitēlija šūnu kārtas. Šūnas izdala surfaktantu - vielu, kura neļauj saplakt alveolām. Alveolas aptver blīvs kapilāru tīkls. Skābeklis no alveolās esošā gaisa nonāk asinīs, bet oglekļa dioksīds no asinīm - alveolās. Gaiss plaušās iekļūst un tiek no tām izvadīts caur elpceļiem.
 
Izelpotā gaisa un atmosfēras gaisa sastāva salīdzinājums
Gāze
Atmosfēras gaiss (%)
Izelpotais gaiss (%)
N2 un inertās gāzes
78.62
74.9
O2
20.85
15.3
CO2
0.03
3.6
H2O
0.5
6.2
 

Plaušas ir pasīvs orgāns - tajās nav muskuļaudu. Gaisa ieplūšanu un izplūšanu tajās nodrošina krūšukurvja kustības, kuras izraisa ribstarpu muskuļi un diafragma.

Mugurkaulniekiem elpošanas ritmiskumu regulē elpošanas centrs, kas atrodas iegarenajās smadzenēs. To uzbudina oglekļa dioksīda koncentrācijas pieaugums, kuru uztver receptori asinsvadu sienās. Elpošanas centra darbību  kavē plaušu izplešanās, kuras laikā tiek kairināti iestiepuma receptori plaušās.

Mugurkaulniekiem elpošanas biežums un dziļums tiek pieskaņoti vielmaiņas intensitātei. Pieaudzis cilvēks mierīgos apstākļos elpo vidēji 16 - 20 reizes minūtē, vienā reizē ieelpojot apmēram 0,5 l gaisa. No šī daudzuma apmēram 0,15 l paliek elpceļos, bet 0,35 l nonāk alveolās un piedalās gāzu maiņā.

Visdziļākās ieelpas laikā cilvēks ieelpo aptuveni 2 l gaisa, bet visdziļākās izelpas laikā  izelpo par 1,5 l vairāk nekā bija ieelpots.

Maksimālo gaisa daudzumu, ko cilvēks izelpo pēc visdziļākās ieelpas, sauc par plaušu vitālo kapacitāti jeb plaušu dzīvības tilpumu. Cilvēkam, kurš nodarbojas ar sportu, plaušu dzīvības tilpums var būt 5 - 6 l. Arī pēc visdziļākās izelpas plaušās paliek aptuveni 1 l gaisa, jo plaušas nekad nesaplok.

Elpceļos atrodas receptori, kuru kairinājums izraisa aizsargrefleksus - šķaudīšanu un klepošanu. Deguna dobuma gļotādā ir daudz kapilāru, kuri sasilda gaisu. Elpceļu gļotādu klāj skropstiņepitēlijs, kurš attīra elpceļus no putekļiem un mikroorganismiem. Klepošana un šķaudīšana veicina ar gļotām salipināto putekļu un mikroorganismu izvadīšanu no elpceļiem.

Atsauce:
Bioloģija vidusskolai 4. daļa/Līga Sausiņa - Rīga:Zvaigzne ABC, 2010.- 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra :145.lpp.