Lai nodrošinātu šūnu dzīvības procesus, ir nepieciešams tām piegādāt barības vielas un skābekli, kā arī aizvadīt vielmaiņas galaproduktus. Lielākajai daļai organismu šīs funkcijas veic vielu transporta sistēma, bet visiem organismiem tādas nav. Specializētas vielu transporta sistēmas nav vienšūnas organismiem un vienkāršākajiem daudzšūnu organismiem. Vienšūņiem visi dzīvības procesi noris vienā šūnā un vielu apmaiņa ar apkārtējo vidi notiek tieši - caur plazmatisko membrānu. Gāzu (oglekļa dioksīda un skābekļa) maiņa notiek pasīvi - difūzijas ceļā, bet barības vielu uzņemšanu un vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu nodrošina aktīvais transports - eksocitoze un endocitoze.
Specializētas vielu transporta sistēmas nav tiem daudzšūnu organismiem, kuri ir salīdzinoši nelieli, piemēram, sēnēm.
Sēnēm vielu apmaiņu ar apkārtējo vidi nodrošina micēlija pavedienu hifu šūnas. Tās apkārtējā vidē izdala gremošanas enzīmus un uzsūc sašķeltās barības vielas un ūdeni. Pa hifām vielas pārvietojas no micēlija uz citām sēnes daļām.
Vairumam augu vielu transportu nodrošina vadaudi, bet sūnām vadaudu nav. Tām nav arī sakņu kā citiem augiem.
Sūnas parasti aug mitrās vietās un uzņem ūdeni caur lapu un stumbra virsmu. Ūdens un barības vielas sūnās pārvietojas līdzīgi kā sēnēs - no šūnas uz šūnu. Tāds vielu transportēšanas veids nav tik efektīvs kā citiem augiem, tāpēc sūnas nevar transportēt ūdeni lielākā augstumā un parasti neizaug garākas par 20 cm.
Primitīvākajiem dzīvniekiem - sūkļiem, zarndobumaiņiem, plakantārpiem un veltņtārpiem asinsrites sistēmas nav. Tiem nav arī elpošanas sistēmas un gāzu maiņa notiek difūzijas ceļā caur ķermeņa virsmu.
Primitīvi attīstītajiem dzīvniekiem ir plāns ķermenis un nepieciešamās vielas var viegli nokļūt šūnās un tikt izvadītas no tām. Šiem dzīvniekiem gremošanas sistēma ir veidota tā, ka nodrošina nepieciešamo vielu sadali pa organismu.
Piemēram, plakantārpiem zarna ir sazarojusies pa visu ķermeni un no tās barības vielas nokļūst līdz visām ķermeņa daļām. Arī izvadsistēma sastāv no sīki zarotām caurulītēm, kas savāc vielmaiņas galaproduktus no katras organisma daļas un izvada apkārtējā vidē tieši - caur atveri uz ķermeņa virsmas.