Cilvēka asinsrites sistēma ir cieši saistīta ar limfrites sistēmu. To veido limfoīdie orgāni - limfmezgli, liesa, aizkrūts dziedzeris, sarkanās kaula smadzenes un limfvadi. Limfa ir caurspīdīgs šķidrums, kas veidojas audos.
Organisma iekšējās vides šķidrumi ir savstarpēji saistīti - no asinīm veidojas šūnstarpu šķidrums, bet no tā - limfa. Tās sastāvs ir līdzīgs asins sastāvam, bet no asins formelementiem tajā ir tikai leikocīti. Limfātiskā sistēma, atšķirībā no asinsrites sistēmas, neveido pilnu aprites loku, bet iet paralēli lielā asinsrites loka vēnām un plūst tikai virzienā uz sirdi.
Limfa no šūnstarpām pakāpeniski iekļūst limfkapilāros, kuri, savienojoties, veido arvien lielākus limfvadus. No limfvadiem limfa ieplūst lielā asinsrites loka vēnās netālu no sirds.
Lielo limfvadu uzbūve ir līdzīga vēnu uzbūvei. Arī limfvados ir pusmēness vārstuļi. kas ļauj limfai plūst tikai vienā virzienā. Limfas plūsmu pa limfvadiem nodrošina skeleta muskuļi, jo limfvadi atrodas starp tiem.
Limfātiskās sistēmas noteiktās vietās atrodas limfmezgli, kuri veidojas, saplūstot vairākiem limfvadiem. Limfmezgli ir sakārtoti grupās. Cilvēkam visvairāk limfmezglu ir cirkšņos un padusēs. Atsevišķās ķermeņa vietās, piemēram, mandelēs, limfmezgli veido lielākus sakopojumus.
Limfātiskā sistēma veic trīs svarīgas funkcijas:
- uzņem audu šķidruma pārpalikumu un ievada to atpakaļ asinīs;
- uzsūc taukus tievās zarnas bārkstiņās un nogādā tos asinīs;
- aizsargā organismu pret slimībām.
Limfātiskajā sistēmā limfoīdie orgāni palīdz veidot imunitāti. Tajos notiek limfocītu vairošanās un nobriešana.
Liesa atrodas vēdera dobumā tieši zem diafragmas. To veido limfmezglu sakopojums. Liesai plūst cauri ne tikai limfa, bet arī asinis.
Liesas paplašinājumos var uzkrāties līdz 0,5 l asiņu. Tajā nobriest daļa limfocītu, veidojas antivielas, notiek mikroorganismu un svešas izcelsmes olbaltumvielu fagocitoze, kā arī noārdās vecie eritrocīti. Eritrocītu noārdīšanās procesā radusies dzelzs tiek izmantota jaunu eritrocītu veidošanai sarkanajās kaula smadzenēs, bet hemoglobīns - žults pigmenta veidošanai aknās.
Sarkanajās kaula smadzenēs notiek asinsrade - veidojas eritrocīti, trombocīti un dažāda veida leikocīti. Daļa leikocītu līdz galam nobriest sarkanajās kaula smadzenēs. Limfocīti nobriest un specializējas aizkrūts dziedzerī (T - limfocīti), liesā un limfmezglos (B - limfocīti). Dažādu veidu leikocīti atrodas ne tikai limfoīdajos orgānos un asinīs, bet arī orgānu saistaudos, kuri saskaras ar apkārtējo vidi - ādā, mutes, elpceļu, dzimumceļu un gremošanas trakta gļotādā.