Teorija

Augiem vielu transporta sistēmu veido vadaudi, kas nodrošina ūdens un minerālvielu nokļūšanu no saknēm līdz lapām un pārējām auga daļām, kā arī lapās sintezēto organisko vielu nokļūšanu no lapām uz citām auga daļām.
 
Pa koksnes vadaudiem trahejām (segsēkļiem) un traheīdām (kailsēkļiem, papardēm, kosām, staipekņiem) pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās minerālvielas.
 
ITB_12_02_11.gif
Pa vadaudiem pārvietojas tikai ūdenī šķīstošas vielas.
 
Koksnes vadaudi visās auga daļās veido mikroskopisku caurulīšu sistēmu.
 
Saknēs ūdens nonāk osmozes ceļā, jo sakņu šūnās ir augstāka sāļu koncentrācija nekā augsnē. Kad ūdens nonāk sakņu šūnās, tas rada saknes spiedienu. Tas spiež ūdeni ar izšķīdušajām minerālvielām uz augšu pa koksnes vadaudiem. Šo plūsmu veicina ūdens fizikālās īpašības - ūdens molekulu tieksme savstarpēji saistīties un pieķerties vadaudu sieniņām.
 
 picbj7.JPG
 
Tomēr sakņu spiediens nav pietiekams, lai paceltu ūdeni vairāku desmitu metru augstumā.
Lapās notiek transpirācija - ūdens iztvaikošana caur atvārsnītēm. Tā rada transpirācijas sūcējspēku, kas veicina vielu transportu koksnes vadaudos. Notiekot transpirācijai, ūdens ,, tiek vilkts"vispirms no lapas, pēc tam no stumbra un no saknēm.
 
indexse.jpeg
Katra atvārsnīte sastāv no divām slēdzējšūnām, starp kurām ir atvārsnītes sprauga.
 
imagfges.jpeg
 
Atvārsnītes slēdzējšūnām ir nevienmērīgi uzbiezināti apvalki un, ūdenim iekļūstot slēdzējšūnās, tās piebriest un apvalki izliecas un sprauga atveras. Ja atvārsnītes slēdzējšūnās nav pietiekami daudz ūdens, atvārsnītes sprauga paliek aizvērusies.
 
Ūdens transpirācija ir atkarīga arī no apkārtējās vides apstākļiem. Siltā un vējainā laikā ūdens iztvaikošana notiek daudz intensīvāk nekā vēsā un mitrā laikā. Tātad, ūdens un minerālvielu transportu koksnes vadaudos ietekmē vairāki faktori: ūdens daudzums augsnē, ūdenī izšķīdušo sāļu koncentrācijas starpība augsnē un sakņu šūnās; gaisa temperatūra un mitrums.
 
Ūdenī izšķīdušās organiskās vielas pārvietojas pa lūksnes vadaudiem - sietstobriem.
 
phloem56.JPG
  
 
Sietstobri ir dzīvas, cilindriskas šūnas, kuru galos ir sietplātnes - poras caur kurām stiepjas citoplazmas pavedieni. Sietstobri veido vienotu vadaudu sistēmu, kura stiepjas no lapām līdz saknēm. Sietstobriem cieši piekļaujas pavadītājšūnas, kuras regulē vielu koncentrāciju sietstobros, jo aktīvi transportē vielas uz sietstobriem vai no tiem.
 
Atšķirībā no koksnes vadaudiem, pa kuriem ūdens pārvietojas tikai vienā virzienā - no saknēm uz lapām, pa sietstobriem saharoze un citas izšķīdušas organiskās vielas pārvietojas jebkurā virzienā. Virziens ir atkarīgs no koncentrācijas gradienta. Dažādos gadalaikos dominējošais vielu plūsmas virziens atšķiras. piemēram, lapu kokos rudenī notiek pastiprināta organisko vielu plūsma uz saknēm, kur tās uzkrājas sakņu parenhīmas šūnās. Pavasarī organiskās vielas tiek izmantotas lapu plaukšanas laikā, un tad vielu plūsmas virziens ir pretējs - no saknēm uz lapām un pumpuriem.
 
Animācija par vielu plūsmu augos:
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai 4. daļa/Līga Sausiņa - Rīga:Zvaigzne ABC, 2010.- 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra :111. - 112.lpp.
http://dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=230.html
http://www.emc.maricopa.edu/faculty/farabee/biobk/biobookplantanat.html
http://www.ischool.zm/bio/Ch.%204%20Photosynthese.htm
http://www.school.net.th/library/create-web/10000/science/10000-6580.html
http://www.biologyjunction.com/plant_structure_bi1.htm