Plastīdas
Plastīdas ir augu šūnu organoīdi. Tām var būt dažāda forma. Izšķir zaļās (hloroplasti), dzeltenās, oranžās, sarkanās (hromoplasti) un bezkrāsainās (leikoplasti). Noteiktos apstākļos plastīdas spēj pārvērsties cita citā. Piemēram, rudenī hloroplasti pārvēršas hromoplastos un lapas iegūst dzeltenīgu vai sārtu nokrāsu.
Hloroplasti gaismas mikroskopā
Hloroplasti atrodas augu zaļajās šūnās. Hloroplastiem sieniņa sastāv no divām membrānām, tās atrodas cieši viena pie otras. Hloroplastu iekšējo vidi veido stroma, tajā atrodas tilakoīdi, kas veido granas. Tilakoīdos notiek fotosintēze.
Hromoplasti atrodas dažādās augu daļās, tie satur pigmentus karotinoīdus, kas pastiprina gaismas viļņu absorbciju fotosintēzes laikā.
Leikoplasti atrodas stumbros, bumbuļos, augļos un citās augu daļās. Leikoplasti uzkrāj rezerves barības vielas, galvenokārt cieti.
Ribosomas
Ribosomas ir sīki organoīdi, kuru skaits vienā šūnā var sasniegt vairākus tūkstošus. Ap tām nav membrānas. Tie ir nelieli organoīdi, kas atrodas uz graudainā endoplazmatiskā tīkla, kodola apvalka ārējām šūnām un atrodas arī brīvi citoplazmā. Pēc ķīmiskā sastāva tās ir olbaltumvielu un ribonukleīnskābju savienojums. Ribosomās notiek olbaltumvielu sintēze no citoplazmā esošajām aminoskābēm. Olbaltumvielu sintēzi veic daudzu ribosomu kopums, ko sauc par polisomu. Sintezētās olbaltumvielas no ribosomām nonāk edoplazmatiskajā tīklā, pēc tam Goldži kompleksā. Ļoti daudz ribosomu ir šūnās, kuras izdala sekrētus, piemēram, aizkuņģa dziedzera šūnas producē gremošanas fermentus.
Katra ribosoma sastāv no divām daļām jeb subvienībām.
Peroksisomas
Gan augu, gan dzīvnieku šūnās sastopamas peroksisomas – nelieli organoīdi, kuros kā vielmaiņas blakusprodukts rodas ūdeņraža peroksīds. Tas rodas kā daudzu enzīmu darbības blakusprodukts, piemēram, sadalot taukskābes, atsevišķus ogļhidrātus. Peroksisomās daudz ir enzīma katalāzes, kura pārveido organismam kaitīgo ūdeņraža peroksīdu par nekaitīgiem galaproduktiem – ūdeni un skābekli:
Šo katalāzes īpašību izmanto arī medicīnā, lai attīrītu brūci no netīrumiem. Ja uz nobrāzuma vai citas nelielas brūces uzlej ūdeņraža peroksīda šķīdumu (ūdeņraža pārskābi), šūnās esoša katalāze to sadala, bet radušies skābekļa burbulīši izvada netīrumus un mikroorganismus no brūcēm.
Vakuolas
Vakuola (latīņu: vacuus — ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un kalpo rezerves vielu uzglabāšanai, kā arī vielu izdalīšanai . Vakuolas ir ar membrānu norobežoti pūslīši, kuros atrodas šķidrums. Vakuolas ir pildītas ar šūnsulu — organisko un neorganisko vielu šķīdumu ūdenī. Tās uzkrāj barības vielas, regulē šūnas iekšējo spiedienu, ūdens un sāļu maiņu. Augu šūnās vakuolas ir lielas un pildītas ar šūnsulu, bet dzīvnieku šūnās vakuolu ir maz un tās ir nelielas.
Attēlā redzamajā augu šūnā vakuola aizņem lielāko šūnas daļu.
Šūnapvalks
Šūnapvalks – aizsargājoša struktūra plazmatiskās membrānas ārpusē. Sastopama baktēriju, augu, sēņu un dažu vienšūnas dzīvnieku šūnās. Augu šūnu gadījumā to veido celulozes šķiedras, kas ievietotas olbaltumvielu un polisaharīdu matricā. Sēņu šūnu šūnapvalks ir veidots no hitīna.
Citoskelets
Citoskelets (kytos — 'šūna') dod šūnām formu un stabilitāti. Tas ir kā pavedienu tīkls, kas caurauž visu citoplazmu. Veidots no mikrofilamentiem, starpfilamentiem un mikrocaurulītēm. Ar citoskeleta palīdzību, šūnās notiek arī vielu transports. Bez tam tas nodrošina arī signālu pārnešanu no vienas šūnas citā. Tas sastāv no sīkām olbaltumvielām, kuras vajadzības gadījumā var uzbūvēt un pēc tam atkal noārdīt.
Centrosoma
Centrosoma (šūnas centrs) un centriolas – centrosoma ir sabiezināta citoplazmas daļa, kas parasti atrodas netālu no kodola. Centrosomā atrodas divi taisnā leņķī viens pret otru novietoti nelieli veidojumi – centriolas (lat. Centrum – centrs), ap kurām ir citoplazmas kārta – centrosfēra. Katru centriolu veido deviņi mikrocaurulīšu tripleti. Centriolām ir svarīga loma šūnu dalīšanās procesā, jo tās nodrošina hromosomu kustību. Nozīme arī skropstiņepitēlija, skropstiņu, vienšūņu vicaiņu un citu kustīgu šūnas veidojumu attīstībā.
Centriolās, tāpat kā mitohondrijos, atrodas nedaudz DNS. Sastopama dzīvnieku šūnās.
Kustību organoīdi
Skropstiņas elpceļu gļotādas šūnās izvada putekļus un mikroorganismus.
Vīrišķajām dzimumšūnām spermatozoīdiem palīdz pārvietoties vicas.
Video: Spermatozoīdu pārvietošanās