Mitoze ir somatisko šūnu dalīšanās.
Raksturīga visiem dzīvajiem organismiem. Cilvēkiem mitotiski dalās somatiskās šūnas. Lielākajai daļai šūnu mitoze ilgst 1-2 h (1/10 šūnas cikla). Mitoze nodrošina precīzu hromosomu sadalījumu pa meitšūnām (abās meitšūnās atrodas identiski hromosomu komplekti). Mitozes bioloģiskā jēga ir nodrošināt nemainīga hromosomu komplekta saglabāšanos šūnām daloties.
Video par šūnas mitozi:
1. att. - interfāze.
Mitozes fāzes:
2., 3. att. -Profāze (0,5h)
- Centrosoma kļūst staraina. Dzīvnieku šūnās uz poliem atiet centriolu pāri . Augu šūnās nav centriolu, to vietā ir koniski veidojumi – polu cepures.
- Kodols uzbriest, sākas hromatīna spiralizācija (kondensācija) par hromosomām. Tās kļūst redzamas gaismas mikroskopā.
- Vienlaikus ar hromosomu spiralizāciju izzūd kodoliņš, tā sastāvdaļas izkliedējas pa kodolu.
- Profāzes vidū izzūd kodola apvalks (membrāna fragmentējas un pārvēršas ET pūslīšos). Vienlaikus fragmentējas graudainais ET, samazinās ribosomu daudzums (kodola apvalka sairšanas periodu sauc par prometafāzi).
- Vienlaikus ar kodola izzušanu starp centriolām sāk veidoties dalīšanās vārpsta. Dalīšanās vārpsta sastāv no mikrocaurulītēm.
4. att. - Metafāze (1 no visgarākajām mitozes stadijām)
- Hromosomas maksimāli spiralizējas. Šajā fāzē tās vislabāk saredzamas gaismas mikroskopā.
- Hromosomas vispirms haotiski kustas pa citoplazmu, tad novietojas tā, lai centromēras atrastos šūnas ekvatoriālajā plaknē.
- Pie katras hromosomas centromēras piestiprinās 2 dalīšanās vārpstas pavedieni (1 no katras centriolas).
- Katra centromēra dalās uz pusēm, hromosomās māshromatīdas sāk atdalīties viena no otras.
5. att. - Anafāze
- Visas centromēras vienlaicīgi pārdalās, vienu hromosomu veidojošās hromatīdas atgrūžas viena no otras.
- Māshromatīdas tagad sauc par māshromosomām, jo bioloģiski tās iegūst hromosomu nozīmi.
- Māshromosomas atgrūžas, pie to centromērām piesaistītie dalīšanās vārpstas pavedieni saraujas un atvelk tās uz šūnas poliem (hromosomas bieži pieņem burta „V” formu). Hromosomu virzīšanos nosaka 2 procesi: pašu hromosomu kustība uz poliem un polu atvirzīšanās.
- Hromosomas nonāk šūnas polos, kur izveido blīvus sakopojumus.
- Sākas citoplazmas pārdalīšanās – plazmatiskā membrāna veido ieliekumus.
6. att. - Telofāze
- Noārdās dalīšanās vārpsta.
- Hromosomas sāk despiralizēties (dekondensēties).
- Citoplazmā sāk veidoties kodola apvalks.
- Pēc tam veidojas kodoliņš.
- Notiek mātšūnas pārdalīšanās meitšūnās (citokinēze). Dzīvnieku šūnas pārdalās ar iežmaugu, augu šūnas ar starpsienu.
- Ja pēc mitozes nenotiek citokinēze, veidojas daudzkodolainas šūnas (simplasti). Tādas ir augu sēklu endospermas šūnas, aknu šūnas.