Teorija

Mitoze ir somatisko šūnu dalīšanās.
Raksturīga visiem dzīvajiem organismiem. Cilvēkiem mitotiski dalās somatiskās šūnas. Lielākajai daļai šūnu mitoze ilgst 1-2 h (1/10 šūnas cikla). Mitoze nodrošina precīzu hromosomu sadalījumu pa meitšūnām (abās meitšūnās atrodas identiski hromosomu komplekti). Mitozes bioloģiskā jēga ir nodrošināt nemainīga hromosomu komplekta saglabāšanos šūnām daloties.
 
Animācija: Mitoze
 
mitosischart.gif
1. att. - interfāze.
 
Mitozes fāzes:
2., 3. att. -Profāze (0,5h)
  • Centrosoma kļūst staraina. Dzīvnieku šūnās uz poliem atiet centriolu pāri . Augu šūnās nav centriolu, to vietā ir koniski veidojumi – polu cepures.
  • Kodols uzbriest, sākas hromatīna spiralizācija (kondensācija) par hromosomām. Tās kļūst redzamas gaismas mikroskopā.
  • Vienlaikus ar hromosomu spiralizāciju izzūd kodoliņš, tā sastāvdaļas izkliedējas pa kodolu.
  • Profāzes vidū izzūd kodola apvalks (membrāna fragmentējas un pārvēršas ET pūslīšos). Vienlaikus fragmentējas graudainais ET, samazinās ribosomu daudzums (kodola apvalka sairšanas periodu sauc par prometafāzi).
  • Vienlaikus ar kodola izzušanu starp centriolām sāk veidoties dalīšanās vārpsta. Dalīšanās vārpsta sastāv no mikrocaurulītēm  profāze.
   
4. att. - Metafāze (1 no visgarākajām mitozes stadijām)
  • Hromosomas maksimāli spiralizējas. Šajā fāzē tās vislabāk saredzamas gaismas mikroskopā.
  • Hromosomas vispirms haotiski kustas pa citoplazmu, tad novietojas tā, lai centromēras atrastos šūnas ekvatoriālajā plaknē.
  • Pie katras hromosomas centromēras piestiprinās 2 dalīšanās vārpstas pavedieni (1 no katras centriolas).
  • Katra centromēra dalās uz pusēm, hromosomās māshromatīdas sāk atdalīties viena no otras.
  
5. att. - Anafāze
  • Visas centromēras vienlaicīgi pārdalās, vienu hromosomu veidojošās hromatīdas atgrūžas viena no otras.
  • Māshromatīdas tagad sauc par māshromosomām, jo bioloģiski tās iegūst hromosomu nozīmi.
  • Māshromosomas atgrūžas, pie to centromērām piesaistītie dalīšanās vārpstas pavedieni saraujas un atvelk tās uz šūnas poliem (hromosomas bieži pieņem burta „V” formu). Hromosomu virzīšanos nosaka 2 procesi: pašu hromosomu kustība uz poliem un polu atvirzīšanās.
  • Hromosomas nonāk šūnas polos, kur izveido blīvus sakopojumus.
  • Sākas citoplazmas pārdalīšanās – plazmatiskā membrāna veido ieliekumus.
  
6. att. - Telofāze
  • Noārdās dalīšanās vārpsta.
  • Hromosomas sāk despiralizēties (dekondensēties).
  • Citoplazmā sāk veidoties kodola apvalks.
  • Pēc tam veidojas kodoliņš.
  • Notiek mātšūnas pārdalīšanās meitšūnās (citokinēze). Dzīvnieku šūnas pārdalās ar iežmaugu, augu šūnas ar starpsienu.
  • Ja pēc mitozes nenotiek citokinēze, veidojas daudzkodolainas šūnas (simplasti). Tādas ir augu sēklu endospermas šūnas, aknu šūnas.
 
Atsauce:
Attēls no http://www.the-simple-homeschool.com/image-files/mitosischart.gif