Teorija

Šūnas dzīves cikls sastāv no 2 periodiem – no dalīšanās, kuras rezultātā izveidojas 2 meitšūnas, no perioda starp 2 dalīšanās procesiem, ko sauc par interfāzi.
Daļa specializēto audu šūnu nespēj dalīties neironi, graudainie leikocīti, eritrocīti). Citas dalās ļoti intensīvi (epitēlijaudi). Dažas specializētas šūnas, kas vairs nedalās, spēj atsākt dalīties (aknu šūnas, ja daļa aknu izoperētas).
 
Šūnas dzīves cikls ilgst 0,5h – 3 diennaktis atkarībā no sugas un vides apstākļiem. Vidēji tas ir 20h. Dažas baktēriju sugas spēj dalīties ik pēc 20 minūtēm.
 
cikls.jpg
 
Interfāze sastāv no vairākiem periodiem.
 
Pirmssintēzes periods G1 (9-11h):
  • katrā hromosomā ir 1 DNS molekula (1 hromatīda);
  • šūnā ir intensīva vielmaiņa (sintezējas RNS, olbaltumvielas, DNS izejvielas);
  • atjaunojas organoīdi, kuru trūkst pēc dalīšanās;
  • šūna aug;
  • šūna veic savas specifiskās funkcijas.
 
Sintēzes periods S (6-7h):
  • pastiprinās RNS sintēze;
  • notiek DNS replikācija. Tās rezultātā katrā hromosomā atrodas 2 identiskas DNS molekulas (katra hromosoma sastāv no 2 hromatīdām).
 
Pēcsintēzes periods G2 (3-4h):
  • visās hromosomās ir 2 DNS pavedieni;
  • šūna gatavojas jaunam dalīšanās procesam;
  • sintezējas speciālas olbaltumvielas, kas nepieciešamas dalīšanās procesam;
  • maksimāli intensīva RNS sintēze, sintezējas ATF;
  • šūna ievelk izaugumus, noapaļojas, tāpēc palielinās;
  • ET un Goldži komplekss sadalās sīkos pūslīšos, mitohondriji (augu šūnās arī hloroplasti) nostājas šūnas ekvatorā;
  • blakus katrai centriolai veidojas meitcentriolas (centriolas dubultojas).
 
Atsauce:
http://marin4ik98.wordpress.com/eikariotu-sunas-dzives-cikla/