Teorija

Šūnas ķīmiskā uzbūve

šūna.jpg
Svarīgi!
Šūnas ķīmisko sastāvu veido:
1) neorganiskās vielas - ūdens un minerālvielas;
2) organiskās vielas.
 
Ūdens sastāda šūnas galveno masu (vidēji 80%).

Pārējo šūnas masu (vidēji 20%) sastāda minerālvielas un organiskās vielas.
 
Minerālvielas šūnā atrodas izšķīdušā stāvoklī.
 
Minerālvielas iedalās pēc daudzuma šūnā:
  1. makroelementi - K, S, P, Cl, Mg, Na, Ca, Fe  (0,1% -0,01%  no šūnas masas);
  2. mikroelementi - Zn, Cu, I, F  (0,0001% - 0,0003%  no šūnas masas).
 
Organiskās vielas šūnā svarīguma secībā ir šādas:
  1. nukleīnskābes;
  2. olbaltumvielas;
  3. ATP;
  4. lipīdi;
  5. ogļhidrāti.
 
Visu šo organisko vielu sastāvā var būt četri organogēnie elementi. Organogēnie elementi ir:
  1. ogleklis (C);
  2. skābeklis (O);
  3. ūdeņradis (H);
  4. slāpeklis (N).
 
Interesanti:
Dzīvā šūna ir simfonija tūkstošiem ķīmisko reakciju, viss brīnumainā kārtā notiek laikā un koordinēti, lai veiktu visas funkcijas, kas nepieciešamas dzīvei.
Pārsteidzoši, ka simfonijā piedalās tikai daži dalībnieki, tikai seši elementi - ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis, fosfors un sērs, tie veido aptuveni 98% no visu dzīvo organismu masas. *
 
Atsauce:
*http://translate.google.lv/translate?hl=lv&langpair=en|lv&u=http://www.contexo.info/DNA_Basics/Cell_Chemistry.htm