Teorija

1. Cilvēkam ir 23 hromosomu pāri. Katrā hromosomu pārī viena hromosoma apaugļošanās rezultātā ir iegūta no mātes, otra - no tēva.
Viena pāra hromosomas sauc par homologajām hromosomām - tās satur vienādas ,,atbildības" gēnus.
Piemēram, abās cilvēka vienpadsmitajās hromosomās atrodas gēns, kas nosaka albīnismu. Albīnisms ir pigmenta melanīna trūkums ādā, acīs, matos. Gēns atrodas noteiktā vietā, ko sauc par lokusu.
131_132_3.jpg
Albīnismu nosaka recesīva gēnu alēle aa 
378112.jpg
Normālu pigmentāciju nosaka dominanta
gēnu alēle AA
  
2. Katram gēnam ir iespējami vairāki (vismaz 2) varianti, un tos sauc par alēlēm, piemēram, šeit – albīnisma un normālas pigmentācijas gēni.
  
3. Katrs cilvēks manto divas gēna alēles (katru savā hromosomā). Ja abi gēni ir vienādi (albīnisms un albīnisms (aa) vai arī normāla pigmentācija un normāla pigmentācija(AA)), šis cilvēks pēc šī gēnu pāra ir homozigots. Ja gēni atšķiras (vienam cilvēkam vienā hromosomā albīnisma gēns, bet otrā – normālas pigmentācijas gēns (Aa)), viņš ir heterozigots.
  
4. Gēns, kurš, abiem satiekoties, “vinnē” jeb nezaudē savu izpausmi, tiek saukts par dominantu. Šajā gadījumā dominants ir normālas pigmentācijas gēns (alēle) - AA
 
5. Gēns, kurš, abiem satiekoties, neizpaužas, ir recesīvs. Šajā gadījumā recesīvs ir albīnisma gēns (alēle) - aa
  
6. Krustošanu, kurā analizē vienas pazīmes, piemēram, ādas pigmentācijas iedzimšanu, sauc par monohibrīdisku krustošanu.
 
Atsauce:
Attēli no http://drugline.org/img/ail/131_132_3.jpg
http://www.fredmiranda.com/forum/ufiles/12/378112.jpg