Teorija

Ģenētiski sieviete atšķiras no vīrieša ar 23. hromosomu pāri – ar dzimumhromosomām. Pārējās hromosomas (autosomas) abiem dzimumiem ir vienādas. Sievietei 23. pārī ir divas X hromosomas, bet vīrietim – X un Y hromosoma. X hromosomā esošie gēni atbild ne tikai par dzimumpazīmēm, bet arī par dažām citām organisma pazīmēm, piemēram, krāsu redzi, matu daudzumu uz galvas, asins sarecēšanu.
 
Tā kā vīrietim ir tikai viena X hromosoma, ja tajā ir kāda recesīva gēna alēle, kas nosaka, piemēram, daltonismu, šī pazīme izpaužas fenotipiski un vīrietis nespēj atšķirt sarkanās un zaļās krāsas toņus. Savukārt, ja sievietei vienā no X hromosomām ir daltonisma gēna alēle, tad otrā X hromosomā esošā dominantā normālas krāsu redzes alēle neļauj tai izpausties un sieviete krāsas atšķir normāli.
a_7.png
No krustošanas shēmas var secināt, ka tēvs nevar daltonismu vai kādu citu ar X hromosomu saistītu recesīvu pazīmi nodot savam dēlam, jo X hromosomu no viņa manto tikai meita. Ja meitai vienā no X hromosomām ir daltonisma alēle, lai gan viņai redze ir normāla, tomēr viņa ir pazīmes nesēja. Pastāv iespēja, ka vēlāk viņa daltonisma gēna alēli nodos savam dēlam, kurš būs daltoniķis.
 
Atsauce:
Attēli no http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=9&id=650.html