Teorija

  1. Kodominēšana – vairāki gēni dominē vienlaikus, piemēram, AB asinsgrupas gadījumā.
  2. Komplementaritāte - par vienu pazīmi atbild vairāki gēni un to mijiedarbībā attīstās jauna pazīme, kas nav raksturīga nevienam no gēniem.
  3. Polimērija - daudzu gēnu iedarbība uz vienu pazīmi. Pazīmes fenotipiskā izpausme ir atkarīga no dominanto gēnu summas.
  4. Epistāze ir dominēšanai līdzīga parādība, ko dažreiz var novērot starp dažādu gēnu alēlēm. Tā ir parādība, kad viens gēns nomāc cita, nealēliska gēna fenotipisko izpausmi.
 
Polimērijas piemērs: cilvēka auguma garumu nosaka divi gēnu pāri A1 un A2
 
A1A1A2A2
 
2m 47 cm
 A1A1A2a2
 
2m 12 cm
A1a1a2a2 
 
1m 65 cm
 a1a1a2a2
 
1m 50 cm
75.jpg 7ju.jpg aHR0cDovL2ltZy5yZXZlcnNlZGUuY29tL2ltYWdlcy9JLzQxcmZVZzUzQk1MLmpwZw==.jpg rectangle.jpg
  
Epistāzes piemērs: labradora retrīvera šķirnes suņiem kažoka krāsu regulē 2 gēni:
 
BBEE, BbEe - melns kažoks
bbEE, bbEe - brūns kažoks
BBee, Bbee, bbee - zeltains kažoks
Picture1.jpg
Picture3.jpg
Picture2.jpg
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai/Ērika Nagle. - Lielvārds, 2008.- 392 lpp.:il. - izmantotā literatūra :228.lpp.
Attēli no http://freeonlinenews.org/wp-content/uploads/2013/05/75.jpg
http://c.shld.net/rpx/i/s/pi/mp2/23438/aHR0cDovL2ltZy5yZXZlcnNlZGUuY29tL2ltYWdlcy9JLzQxcmZVZzUzQk1MLmpwZw==?src=http%3A%2F%2Fimg.reversede.com%2Fimages%2FI%2F41rfUg53BML.jpg&d=2368633ef4adb1b6fea4e72b60e279287ee4c31c