Augu veidotājaudu izmantošana augu mikropavairošanā
Jau kopš 20. gs. sākuma botāniķi mēģināja pavairot augus, audzējot tos īpaši pagatavotās barotnēs. Šī metode tika pilnveidota 20. gs. 50 – tajos gados, kad tika atklāti un augu pavairošanai pielietoti augu hormoni, kas veicina šūnu dalīšanos. Viens no audu kultūru paveidiem ir augu mikropavairošana, izmantojot augu veidotājaudus jeb meristēmas. Pavairojot augus meristēmu kultūrās, no auga paņem veidotājaudu šūnas, tās ievieto barotnē, kas satur fitohormonus, kuri veicina šūnu dalīšanos, barotnē no veidotājaudiem vairākos posmos šūnas diferencējas un izveidojas jauns augs, kurš tiek iestādīts zemē un turpina augt.
No izvēlētā auga tiek paņemta galotnes jeb apikālā meristēma.
Lai meristēmu iegūtu, ir nepieciešamas palielināmās ierīces un kvalificēti darbinieki.
Augu mikropavairošanas metodes tiek plaši izmantotas arī Latvijā.
Augu mikropavairošanai ir daudz priekšrocību neskatoties uz to, ka speciālas laboratorijas uzturēšana prasa diezgan lielus ieguldījumus:
- Aizņem mazāk vietas (nekā siltumnīcas vai audzētavas lauki);
- Ir iespējams uzkrāt pavairotus augus speciālos augšanas apstākļos (t.i. pavairot gada laikā lai pavasarī izstādītu lielāku daudzumu);
- Ir iespējams pavairot savādāk grūti vairojamus augus;
- Liels pavairošanas koeficients (attiecība sākotnēji ņemti eksplanti: iegūtie augi). Principā var iegūt līdz 500 augiem no 1 mēģenes;
- Var panākt agrāku pāreju uz reproduktīvo fāzi augiem, kuriem juvenīla fāze ir gara (piemēram, koks aug vairākus gadus pirms sāk ražot).