Mūsdienās ar organismu klasificēšanu nodarbojas zinātne sistemātika.
Svarīgi!
Sistemātika jeb taksonomija ir bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu daudzveidību, dod tiem nosaukumus, sakārto organismus savstarpēji pakārtotās kategorijās.
Sistemātikas pamatus izstrādāja zviedru dabaszinātnieks Kārlis Linnejs 18. gadsimtā. Linnejs 1735. gadā izdeva grāmatu "Dabas sistēma", kurā ieviesa bināro nomenklatūru - no diviem vārdiem sastāvošus sugu apzīmējumus latīņu valodā. Pirmais no vārdiem apzīmē ģinti, otrais - pie šīs ģints piederošo konkrēto sugu.
Piemēram, lāču ģintī ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas:
- Brūnie lāči (Ursus arctos)
- Amerikas melnie lāči (Ursus americanus)
- Polārlāči (Ursus maritimus)
- Āzijas melnie lāči (Ursus thibetanus)
Ģintī ir arī 7 izmirušas sugas. Senākās lāču sugas dzīvoja pirms 5 - 6 miljoniem gadu. No tām vecākā ir mazais lācis (Ursus minimus), neliela auguma lācis, kura fosilijas atrastas Francijas teritorijā. Visu mūsdienu sugu priekštecis bija Etrusku lācis (Ursus etruscus), kas dzīvoja pirms 1 - 2 miljoniem gadu. Visjaunākā suga ģintī ir polārlācis, kas radās apmēram pirms 200 000 gadiem. Turklāt polārlācis ir ne tikai ģints lielākais lācis, bet arī lielākais sauszemes plēsējs pasaulē.Tēviņa garums ir apmēram 2,6 m, bet lielākie indivīdi var sasniegt gandrīz 4 metru garumu.