Teorija

Taksoni - sistemātikas vienības
Sistemātika ir bioloģijas nozare, kura nodarbojas ar dažādu dzīvo organismu sakārtošanu saistītās un pakārtotās grupās, vadoties pēc to savstarpējās radniecības. Pakārtotās grupas sauc par taksoniem.Šādā sistēmā sīkākais taksons ir suga, bet lielāko sauc par valsti. Virzienā no lielākā taksona uz sīkākajiem, šāda sistēma zarojas līdzīgi kokam.
 
Kā piemēru aplūkosim melnā lāča Ursus arctos sistemātisko piederību.
 
las.jpg
 
Redzam, ka suga ir ģints sastāvdaļa, bet ģints, savukārt, ietilpst dzimtā, dzimta ietilpst kārtā (augiem kārtu vietā ir rindas), kārta klasē, klase - tipā, bet tips ietilpst valstī.
 
Taksoniem mēdz būt sīkāks apakšiedalījums, piem., tipam - apakštips.
 
Katram sistemātikas taksonam ir noteikts pazīmju kopums, ar ko tas atšķiras no citiem, piemēram, zīdītāju klases pazīme ir mazuļu zīdīšana.
 
Atšķirībā no Linneja, kurš organismus iedalīja pēc ārējām pazīmēm, mūsdienu zinātnieki izmanto molekulārās bioloģijas metodes un salīdzina organismu DNS un olbaltumvielu struktūru.
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai 1. daļa/Līga Sausiņa - Rīga:Zvaigzne ABC, 2010.- 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra :42.lpp.
Attēli no http://faculty.fortlewis.edu/dott_c/Bio125-ConsBio/ClassMeetings/Week01-Biodiversity/01_14ClassifyingLife_L.jpg