Papardes ir augi ar vadaudiem - vaskulārie augi. Tām ir attīstīta vadaudu sistēma, pa kuru ūdens un minerālvielas tiek transportētas no saknēm uz lapām, bet no lapām fotosintēzē radušās organiskās vielas plūst uz dažādiem auga orgāniem. Atšķirībā no sūnām papardes var sasniegt lielākus izmērus, jo vadaudi ne tikai nodrošina efektīgu vielu pārvadi, bet arī balsta funkciju.
Sakneņos uzkrājas barības vielu rezerves. Latvijā vairums paparžu ir daudzgadīgas. Tās pārziemo ar sakneņiem. Papardes vairojas veģetatīvi vai arī ar sporām. Lai vairotos ar sporām, ir nepieciešams mitrs klimats.
Papardēm sporas veidojas lapu apakšpusē sporangiju kopās, ko sauc par sorām.
Sporangiji - veidojumi, kuros attīstās sporas.
Papardes bija plaši izplatītas paleozoja ērā karbona periodā aptuveni pirms 360 - 286 miljoniem gadu. Šo augu atliekas ir saglabājušās akmeņogļu veidā.
Uz akmeņogļu gabaliem bieži var ieraudzīt paparžu lapu nospiedumus.
Parastā ērgļpaparde ir Latvijā visbiežāk sastopamā paparžu suga.
Parastā strauspaparde ir dekoratīvs augs.
Mūru sīkpaparde ir aizsargājams augs.