Sēnes ir eikarioti - to šūnās ir kodols. Sēņu šūnapvalki ir veidoti no hitīna.Sēnes sastāv no mikroskopiskiem pavedieniem hifām, kuras savijoties veido micēliju. Micēlijs jeb sēņotne atrodas augsnē, koksnē, trūdvielās - jebkādā substrātā, no kura var uzņemt organiskās vielas. Vairums sēņu ir saprotrofas - izdala apkārtējā vidē gremošanas enzīmus, kuri sadala organiskās vielas un pēc tam sēņu šūnas absorbē - uzsūc sašķeltās barības vielas.
Labvēlīgos apstākļos micēlijs veido augļķermeņus, uz kuriem attīstās sporas. Sporas, nokļūstot uz piemērota substrāta, dīgst. Ja pietiek mitruma un siltuma, no sporām veidojas jauns micēlijs.
Sēņu audzētāji pavairo šampinjonus, iedēstot substrātā micēlija fragmentus. Sēņu augšanai nav nepieciešama gaisma, bet liela nozīme ir piemērotam mitruma režīmam.
Parazītiskās sēnes iegūst organiskās vielas no citiem organismiem, izraisot augu un dzīvnieku slimības. Lai cīnītos pret sēņu izraisītām slimībām, lauksaimniecībā lieto fungicīdus - augu aizsardzības līdzekļus.
Melnplaukas sēnes samazina graudaugu ražu.
Rūsas sēnes inficē upenes, rozes, u.c. kultūraugus.
Pēdu mikozes sēne bojā nagus.
Piepes micēlijs attīstās koksnē un noved koku līdz bojāejai.