Teorija

Vēsturiski sūnas ir pirmie sauszemes augi. Zinātnieki uzskata, ka tās cēlušas no zaļaļģēm, ar kurām tām ir vairākas kopīgas īpašības - šūnapvalks satur celulozi, rezerves ogļhidrāts ir ciete.
 
Sūnām nav vadaudu, pa kuriem pārvadīt ūdeni un barības vielas, tāpēc tās neizaug lielas un labāk aug mitrās vietās.
 
suna.jpg
 
Sūnām nav sakņu, tāpēc ūdeni un minerālvielas tās uzsūc ar visu auga virsmu. Daļai sūnu ir saknēm līdzīgi, nelieli izaugumi rizoīdi, kas piestiprina sūnu pie substrāta. Sūnas vairojas ar sporām, to vairošanās procesā ir nepieciešams ūdens. Sūnu vairošanās cikls
 
Sūnu nozīme dabā un cilvēku dzīvē:
  1. Sūnas uzkrāj un saglabā ūdeni, tā piedaloties mežu un purvu ūdens režīma saglabāšanā.
  2. Sūnu velēnas no apakšas trūd un veido augsni.
  3. Sūnas var izmantot kā bioindikatorus, piem., ja zālājā vai ganībās aug sūnas, tas norāda, ka augsne ir skāba un tai vajadzīga kaļķošana.
  4. Sūnām, sevišķi sfagniem ir liela nozīme kūdras veidošanā. Purvi klāj 4,9 % no Latvijas teritorijas. Apmēram 70% no tiem ir neskarti, bet pārējos notiek kūdras ieguve.
03-07-0025.jpg
Ķemeru tīrelī ir izveidojusies sūnu purvam raksturīga augu un dzīvnieku pasaule.
 
1242474_d38da618.jpg
Kūdru izmanto kā kurināmo, kā substrātu un mēslojumu augkopībā, kā pakaišus lopkopībā.
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai 1. daļa/Līga Sausiņa - Rīga:Zvaigzne ABC, 2010.- 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra :89.lpp.
Attēli no http://www.biosci.ohio-state.edu/~plantbio/osu_pcmb/pcmb_lab_resources/images/pcmb102/algae_mosses/moss_structure.jpg
http://www.adventures.lv/purvs/images/03-07-0025.jpg
http://s0.geograph.org.uk/geophotos/01/24/24/1242474_d38da618.jpg