Rāpuļi ir pielāgojušies dzīvei uz sauszemes. Tie elpo ar plaušām un pārvietojas ar 4 kājām (izņemot čūskas).
 
od.jpg
Odzes ķermeni klāj sausas zvīņas.
 
alig.Jpg
Aligatora ķermeni aizsargā ragvielas plāksnītes.
 
r.jpg
Purva bruņurupuča bruņas veido kaula plātnītes.
 
Rāpuļu olas attīstās uz sauszemes. Ādains apvalks tās pasargā no izžūšanas, tāpat kā olbaltuma slānis olā. Rāpuļi ir aukstasiņu dzīvnieki. Rāpuļiem ir iekšējā apaugļošanās. Rāpuļiem ir tieša attīstība - no olas izšķiļas vecākiem līdzīgs mazulis. Dažas sugas, piem. odze ir olu dzīvdzemdētājas - olas attīstās mātītes ķermenī un izšķiļas olas izdēšanas brīdī.
 
ki.jpg
 
Salīdzinājumā ar abiniekiem, rāpuļiem ir labāk attīstītas galvas smadzenes, tie orientējas vidē ar redzes, ožas, dzirdes palīdzību. Čūskas un ķirzakas sajūt smaržu un garšu ar mēli. Ievelkot mēli, smaržas molekulas tiek pārnestas uz Jākobsona orgānu - receptoršūnu apkopojumu.
 
11.jpg
 
Latvijā sastopamas 7 rāpuļu sugas, no kurām aizsargājamas ir purva bruņurupucis, gludenā čūska un sila ķirzaka.
 
gl.jpg
Gludenā čūska
 
k.jpg
Sila ķirzakas