Teorija

Bioloģijā un citās dabaszinātnēs izmanto dažādas pētīšanas metodes.
 
1. Novērojumus var veikt gan dabā, gan laboratorijā. Veicot novērojumus, pētnieks neiejaucas dabiskajos procesos. Piemēram, ja ornitologs novēro kaiju koloniju un kaijām tuvojas kāds plēsīgs putns, cilvēks neiejaucas un neietekmē dabas procesus.
 
Mūsdienīgam novērojumam ir noteikts plāns un struktūra.
 
Mūsdienu tehnoloģijas ļauj dzīvniekus novērot dabiskos apstākļos gandrīz visu gadu. Piemēram, projekta ,,Ērgļi pāri robežām" ietvaros, katram interesentam ir iespēja vērot zivju ērgļa mazuļu attīstību ligzdā  - Zivju ērgļa ligzda 
 
2. Eksperimentā pētāmā parādība tiek mākslīgi izraisīta vai arī atkārtošanu dabiskos vai mākslīgi izraisītos, kontrolējamos apstākļos. Katrā eksperimentā ir apstākļi, kurus maina - tos sauc par eksperimenta neatkarīgo lielumu. Mainot neatkarīgo lielumu, parasti tiek mērīti apstākļi, kas mainās tā ietekmē. Apstākļus, ko mēra, sauc par atkarīgo lielumu. Piemēram, veicot eksperimentu "Kā laistāmā ūdens tilpums ietekmē gurķu stumbra garumu", neatkarīgais lielums, kuru maina, ir ūdens tilpums, bet atkarīgais, kuru mēra - izaugušo gurķu stumbra garums.
  
Lai pārliecinātos par eksperimenta pareizību, bieži veido kontroles grupu. Piemēram, eksperimentā, kurā pārbauda, kā barībai pievienotā viela ietekmē cāļu augšanu, cāļus sadala 2 grupās - eksperimenta grupa, kura saņem pie barības konkrēto vielu un kontroles grupa, kura saņem tikai parasto barību.
 
cisgenic-transplant-seedlings-plants-lg.jpg
 
Attēlā ir redzamas 2 eksperimentālas augu grupas - pa kreisi augi, kuri saņem papildus minerālo barošanu, pa labi - kontroles grupa, augi, kurus laista tikai ar ūdeni
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai 1. daļa/Līga Sausiņa - Rīga:Zvaigzne ABC, 2010.- 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra :28.lpp.
Attēli no http://www.spacedaily.com/images-lg/cisgenic-transplant-seedlings-plants-lg.jpg