Teorija

Homeostāze
Katras sugas organismiem ir noteikts, specifisks ķīmiskais sastāvs, kurš tiek pārmantots no paaudzes uz paaudzi. Organismiem ir regulācijas mehānismi, kas nodrošina iekšējās vides relatīvu nemainīgumu. Piemēram, siltasiņu dzīvniekiem ir pastāvīga ķermeņa temperatūra un noteikts glikozes līmenis asinīs.
Organismu spēju nodrošināt relatīvi nemainīgu iekšējās vides sastāvu sauc par homeostāzi.
Dzīvniekiem homeostāzes nodrošināšanā piedalās plaušas, aknas, nieres, āda, iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
 
Kairināmība
Kairināmība ir organismu spēja sajust apkārtējās vides iedarbību jeb kairinājumu un reaģēt uz to.
 
k.jpg
Vaboles uztver kairinājumu ar taustekļiem un saliktajām acīm.
 
UFO_Grow_Light.jpg
Dēsti pakāpeniski noliecas apgaismojuma virzienā, jo ēnas pusē stumbrā šūnas dalās straujāk.
 
Pielāgotība
Organismi ir pielāgoti dzīvei noteiktā vidē. Pielāgotībai ir relatīvs raksturs, piemēram, zivju pielāgojumi - spuras, zvīņas ir noderīgi ūdens vidē, bet uz sauszemes savas funkcijas zaudē.
 
zz1.jpg
Dziļūdens zivis ar "lampiņu" pievilina savu medījumu - sīkas zivtiņas.
 
5.jpg
Ziedaugu košās vainaglapas ir pielāgojums kukaiņu apputeksnētāju pievilināšanai.
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai 1. daļa/Līga Sausiņa - Rīga:Zvaigzne ABC, 2010.- 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra :13.-14.lpp.
Attēli no http://www.growlightleds.com/product_images/uploaded_images/UFO_Grow_Light.jpg
http://farm3.staticflickr.com/2725/4109614863_0622f0f046_z.jpg?zz=1
http://www.doctortammygrime.com/wp-content/uploads/2012/01/meadow-flowers_10y_420x3151.jpg