Follow Uzdevumi on Twitter  Draugiem.lv  Facebook

Portāla lietotājiem pieejams

Elektroniskais
špikeris-padomdevējs.
Mācīties var spēlējoties!
Skolotāja Asistents -
sagatavo un izlabo
skolēnu darbus,
izskaidro risinājumus.
Mājskolotājs - labākais
palīgs vecākiem!
Esi TOPā! Piedalies
sacensībās un iegūsti
vērtīgas balvas.
Labākie rezultāti
Virtuālā Skola, 7. klase
1. vieta 22248,316
Gavriks
Baldones vidusskola, 7A
Rozes,rozes...
2. vieta 14909,541
Roberts A
Aizkraukles novada ģimnāzija, 7A
3. vieta 11017,553
Samanta
Gulbenes novada Valsts ģimnāzija, 7A
Reklāma
Mūs atbalsta
 >  Virtuālā skola  >  Ķīmija 9. klasei  >  Ogļūdeņraži un to izmantošana  >  Ogļūdeņraži un alkāni
Uzdevums: Ogļūdeņraži un alkāni
Apraksts: Ogļūdeņražu un alkānu raksturojums
Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
Ogļūdeņraži parasti ir nepolāras, ūdenī nešķīstošas vielas. To agregātstāvoklis normālos apstākļos ir atkarīgs no molekulmasas. Ogļūdeņraži ar 4-5 oglekļa atomiem molekulā ir gāzes, 4-5 līdz ~20 oglekļa atomiem molekulā ir šķidrumi, un, ja ir vairāk oglekļa atomu, tad tie ir cietas vielas. Ogļūdeņražus iedala piesātinātajos (kur visi oglekļa atomi ir Vienādojuma attēls hibridizācijā) un nepiesātinātajos (kur daļa vai visi oglekļa atomi ir Vienādojuma attēls vai sp hibridizācijā). Ogļūdeņraži ir galvenā naftas sastāvdaļa.
 
Ogļūdeņražu iedalījums:

    Piesātinātie ogļūdeņraži
  • Alkāni
    • Cikloalkāni, tos bieži vien apskata kopā ar alkāniem
 
    Nepiesātinātie ogļūdeņraži
    • Alkēni
    • Alkīni
    • Alkadiēni
 
    Arēni jeb aromātiskie ogļūdeņraži
Cikloalkēnus un cikloalkīnus parasti īpaši neizdala un apskata attiecīgi pie alkēniem un alkīniem. Arēni būtībā arī ir nepiesātinātie ogļūdeņraži, taču tiem ir atšķirīgas ķīmiskās īpašības, tāpēc tos nodala atsevišķi.
 
Alkāni
Alkāni ir piesātināto ogļūdeņražu veids. Piesātinātie ogļūdeņraži ir ogļūdeņraži, kam visi oglekļa atomi ir Vienādojuma attēls hibridizācijā, tas ir, tajos nav nepiesātināto saišu, un tāpēc tie neiesaistās pievienošanas reakcijās. Piesātinātos ogļūdeņražus iedala alkānos un cikloalkānos. Cikloalkānu īpašības būtiski neatšķiras no atbilstošo alkānu īpašībām, tāpēc bieži vien ar jēdzienu piesātinātie ogļūdeņraži saprot tieši alkānus. Alifātiskie (taisnas virknes) ogļūdeņraži ir ķīmiski visai stabili un reaģē visai smagos apstākļos (paaugstinātā temperatūrā ). Šos savienojumus var halogenēt, apstarojot ar ultravioleto radiāciju. Cikloalkāni ar lieliem (un nesaspriegtiem) cikliem arī ir stabili. Cikloalkāni ar maziem un saspriegtiem cikliem (ciklopropāns, ciklobutāns) ir ķīmiski aktīvāki. Degviela, kas satur tikai piesātinātos ogļūdeņražus, labāk glabājas (mazāk bojājas uzglabāšanas laikā).
 
Alkānu vispārīgā ķīmiskā formula ir Vienādojuma attēls. Sākot ar n = 4, alkāniem ir iespējami izomēri. Līdz n = 4 alkāni ir gāzes, tālāk ir šķidrumi un cietas vielas.
 
Alkānu nomenklatūra:
Molekulārā formula
Nosaukums
Vienādojuma attēls
metāns
Vienādojuma attēls
etāns
Vienādojuma attēls
propāns
Vienādojuma attēls
butāns
Vienādojuma attēls
pentāns
Vienādojuma attēls
heksāns
 
Vienkāršākie piesātinātie ogļūdeņraži jeb alkāni
Ogļūdeņraža nosaukums
Struktūrformula
Viršanas
temperatūra
Agregātstāvoklis
Metāns
-161,6

gāze
Etāns
-88,6
gāze
Propāns
-42,1
gāze
Butāns
-0,5
gāze
Pentāns
+36,07
gāze
Heksāns
+68,7
šķidra viela
  
Alkānu fizikālās Īpašības.
Ogļūdeņraži, kuru molekulā ir 1-4 oglekļa atomi, parastajos apstākļos ir gāz-veida vielas. Tad daži nākamie rindas locekļi ir šķidrumi, bet tālākie - cietas vielas.
Šķidrie, cietie un gāzveida ogļūdeņraži dabā veido vielu maisījumus, ko sauc par naftu un naftas gāzēm. Cieto ogļūdeņražu pārstāvis dabā ir akmeņogles. Cietie ogļūdeņraži ietilpst arī parafīna, vazelīna un dažādu no naftas un akmeņoglēm iegūtu eļļu un smērvielu sastāvā.
 
Alkānu izmantošana.
Piesātināto ogļūdeņražu svarīgāko pārstāvi metānu izmanto gan par kurināmo, gan sintētiskā benzīna ieguvei. Metānu un citus piesātinātos ogļūdeņražus plaši lieto par izejvielām dažādu plastmasu, ķīmisko šķiedru, spirtu, sintētisko kaučuku, maz-gāšanas līdzekļu, šķīdinātāju un citu vērtīgu produktu ražošanā. Rūpniecībā no metāna iegūst kvēpus kopēšanas ierīcēm, tipogrāfijas krāsas ražošanai. Kvēpus izmanto arī par pildvielu gumijas ražošanā.
Ogļūdeņražu halogēnatvasinājumus - freonus dažkārt vēl izmanto ledusskapjos un aerosolos kā gaistošu sastāvdaļu, kaut gan tie ir viens no Zemes ozona slāņa sairšanas cēloņiem.
propānu - butānu izmanto
 par kurināmo
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/17054/spradziens-daudzdzivoklu-maja--laika-jautajums
 R.Rudzītis, F.Feldmanis Ķīmija pamatskolai 177-178 lpp.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Og%C4%BC%C5%ABde%C5%86ra%C5%BEi

Mācīties var aizraujoši! Informācija portāla apmeklētājiem:

Loading...