Jūgendstils
Jūgendstils radās Anglijā kā lietišķi dekoratīvās mākslas virziens. Virziena teorētiskos pamatus izstrādāja angļu rakstnieks, mākslinieks un sabiedriskais darbinieks Viljams Moriss.
 
Viljams Moriss (1834-1896)
Absolvējis Oksfordas Universitāti, studējis arī arhitektūru un dekoratīvi lietišķo mākslu. Daiļrades sākumā viņu saistīja prerafaelītu darbība. Pēcāk viņš propagandēja mākslas amatniecību. Pēc Morisa iniciatīvas, sākot ar 1862.gadu, tika dibinātas dažādas dekoratīvi lietišķās mākslas darbnīcas, kurās piedalījās arī viņš pats. Darbnīcās izgatavoja skices mēbelēm, tapetēm, dekoratīviem audumiem u.t.t.  moris.jpg
Viljamam Morisam patika stilizēt augu motīvus, kā arī atdarināt gotiskās mākslas paraugus. 1890.-1891.gadā Moriss nodibināja grāmatu spiestuvi, kurā pats vadīja izdevumu māksliniecisko noformēšanu. Viņš izmantoja dekoratīvi stilizētus augu motīvus un eksotiskus ornamentus, radot Anglijā izplatītu mākslinieciskās grāmatu apdares tipu. Kopā ar V.Morisu strādāja gleznotājs, simbolisma pārstāvis Edvards Kolijs Bērns-Džonss. Viņu darbība sekmēja jaunā mākslas virziena un jauna stila rašanos.
moris1.jpgmoris2.jpgmoris4.jpg
 
"Eiropas lietišķi dekoratīvajā mākslā jūgendstils ienāca 19.gadsimta 90.gados - mēbeļu apdarē, porcelāna un stikla apstrādē, metālmākslā, dekoratīvajos audumos, juveliermākslā.
lampa.JPGputns.jpgputns1.jpg
Šajās nozarēs ļoti spēcīgas bija stilizējošas tendences, kas izpaudās ne vien rotājumā, bet pakļāva stilizācijai arī pašu mākslas priekšmetu formas.
1894.gadā Londonā sāka iznākt žurnāls "The Studio", kas propagandēja jaunās idejas. Līdz ar to 19.gs. 90.gadu otrajā pusē jaunais stils izplatījās visā Eiropā, kur kļuva pazīstams ar dažādiem nosaukumiem. Anglijā tas bija modern style, Francijā - art nouveau, Vācijā - Jugendstil, Austrijā - Sezessionstil (jo to propagandēja mākslinieku apvienība "Sezession"), Itālijā - stile libertu, Spānijā - modernismo, Krievijā - stiļ modern.
gliemju formas.jpg
Jūras iemītnieki -
iedvesma stilizācijai
Jauno stilu propagandējošie izdevumi iznāca ne vien Londonā, bet arī citur. Minhenē tāds bija žurnāls "Jugend" (no tā cēlies stila vāciskais nosaukums), Parīzē - "Revue Blanche" un citi."
 
Arhitektūra
Jaunais stils arhitektūrā guva plašas izpausmes iespējas. Arhitekti ieviesa brīvu, funkcionāli pamatotu celtņu plānojumu, karkasa konstrukcijas, izmantoja jaunos materiālus (metālu, dzelzsbetonu, keramiku, stiklu). Izmantoja arī krāšņas, krāsainas vitrāžas. Īpašs jaunums - keramikas un glazēto podiņu izmantojums ēkas apdarē.
vagners4.jpg
O.Vāgners  Majolikas nams
Ēkas ārējais veidols tika aizgūts no ēkas iekšējā plānojuma struktūras. Jūgendstila piekritēji izmantoja neparastu būvmasu kārtojumu, plūstošas ēkas silueta līnijas, nenoteiktas kontūras. Tika izmantoti dekori, lai rotātu gan fasādi, gan iekštelpas.
Arhitekti izmantoja jaunus dekoratīvos elementus, atsakoties no tradicionālajiem dekoriem. Izmantoja stilizētus ūdensaugu, tropu augu un eksotisko dzīvnieku atveidus. Katrā valstī šie ornamenti bija atšķirīgi - "beļģu arhitektūrā tika izkopts ornaments ar vijīgu, plūstošu līniju savienojumiem, neregulāri izvietotiem augu elementiem, kas apvienoja plaknes, aktivizēja telpu, piešķīra tai emocionālu izteiksmi. Turpretim Skotijā bija izplatīts izsmalcināts, ģeometrizēts ornaments, gaišas krāsas. Austrijā savukārt dominēja stingrs, ģeometrisks ornaments, kur neskaitāmās variācijās atkārtojās aplis, kvadrāts, taisnstūris, lode vai kubs.
Viskonsekventāk un visspilgtāk jūgendstila arhitektūras pārstāvju centieni īstenojās individuālo savrupnamu celtniecībā. Taču tika celtas arī daudzas sabiedriska rakstura ēkas - tirdzniecības nami, stacijas, teātru ēkas, daudzdzīvokļu īres nami."
Beļģija
Viktors Ortā (1861-1947)
Projektējis inženiera Tasela savrupmāju Briselē (1893). Šīs ēkas telpas nav savstarpēji norobežotas ar durvīm, bet brīvi pāriet no vienas otrā. Izmantoja jaunu dekoratīvo fasādes elementu - stiklotu erkeri (erkeris - ēkas ārsienā vairāku stāvu augstumā uz āru izvirzīta ieapaļa, trijstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve, kas nesniedzas līdz zemei). Interjerā tika izmantotas metāla konstrukcijas, kas saplūst ar grafiskā zīmējuma līnijām, kas izvietotas gar sienu un griestu plaknēm.
orta1.JPG
Tasela savrupmājas fasāde
 
 
orta2.JPG
Kāpņutelpa
Ortā projektējis arī Briseles Tautas namu (1899), Universālveikalu (1901).
 
Henrijs van de Velde (1863-1957)
Beļģu mākslinieks, arhitekts. Viņš uzskatīja, ka telpas izbūvei un dekoram jābūt harmonijā, jāvalda līdzsvaram starp dekoru un ēku.
velde.jpg
"H. van de Veldes projektētajām celtnēm raksturīgs brīvs plānojums, detalizēts interjera izveidojums un tā organiska saistība ar ēkas ārējo veidolu. Viens no kompozīcijas formu pamatelementiem ir ekspresīva, dinamiski liekta, plūstoša līnija", kas dominē visos van de Veldes darbos (mēbelēs, dekoratīvi lietišķās mākslas izstrādājumos, ēkās).
velde1.jpgvelde2.jpgvelde3.jpg
Francija
Hektors Gimārs (1867-1942)
Šim arhitektam raksturīgs abstraktas līnijas pielietojums. Viņa projektēto objektu konstruktīvie elementi saplūst ar dekoru. Populārākais darbs - Parīzes metro ieeja (1900).
gimars1.jpg
Austrija
Šeit dekors tika izmantots kā akcents kādam ēku veidojošajam elementam, piemēram, ieejas izcelšanai.
 
Oto Vāgners (1841-1918)
Vīnes Mākslas akadēmijas profesors (1894-1912), viens no ievērojamākajiem Austrijas jūgendstila pārstāvjiem.
Viņš uzskatīja, ka mākslā nevar pastāvēt atdarinājumi, ka laikmetīgai mākslai jārada pašai savi elementi un formas. Viņš aicina uz vienkāršību un arhitektūras formu ģeometrizāciju, arī savās projektētajās ēkās izmantojis ģeometrizētas formas un minimāli - ornamentālos rotājumus.
vagners1.jpg
Rumbahas sinagoga
Projektējis gan dzīvojamās ēkas, gan sabiedriskās celtnes. Nozīmīgākais projekts - dzelzceļa stacijas "Karlsplatz" ēka Vīnē (1894-1897).
vagners2.jpg
"Karlsplatz"
 
Jozefs Olbrihs (1867-1908) un Jozefs Hofmanis (1870-1956)
Oto Vāgnera skolnieki.
"Viņi savās projektētajās celtnēs turpināja izmantot ģeometrizētu būvapjomu kārtojumus, konsekventi ieviešot ģeometrisku figūru kompozīcijas dekorā. Šo arhitektu iemīļotākie rotājuma motīvi ir kvadrāts, taisnstūris, aplis, šaha galdiņa raksts, kubs, lode. Rotājumu veidoja, dažādi variējot toņu un faktūru materiālus, piemēram, iestiprinot krāsainās keramikas plāksnītes pelēkā apmetumā."
  
olbrihs2.jpg
J.Olbrihs
hofmans1.JPG
J.Hofmanis
hofmans2.jpg
Skotija
"Glāzgovas arhitektu grupas celtajām ēkām raksturīgi taisnu ģeometrisku būvmasu kārtojumi, neparastas proporcijas, izsmalcināti atturīgs ornamentāls dekors, kas arī tiecas uz ģeometrizētu līniju ritmiem. Mākslinieciskajā apdarē šī grupa smēlās iedvesmu prerafaelītu darbos, japāņu 18.gs. un 19.gs. sākuma krāsainajā grafikā un ķeltu miniatūrmākslā."
 
Čārlzs Renijs Makintošs (1868-1928)
Glāzgovas grupas pārstāvis. Nozīmīgākā celtne - Glāzgovas Mākslas skolas ēka (1898-1909).
makintosh1.jpg
Glāzgovas mākslas skolas ēka
 makintosh2.jpg
Hillhausa
makintosh3.jpg
"Willow Tearooms"
 
 
makintosh4.jpg 
"Willow Tearooms" telpa
"Room de Luxe"
Vācija
Šeit jūgendstils vispirms izpaudās lietišķi dekoratīvajā mākslā.
Arhitektūrā šī stila elementi parādījās celtņu dekorā, saplūda ar eklektisma posmā izplatītajām baroka, rokoko formu stilizācijām. Vienlaikus Berlīnē sākās cits, racionāls jūgendstila novirziens - vertikālisms (fasādēs izmantoja vertikālus arhitektoniskos elementus). Šis virziens izveidojās, pateicoties metāla un dzelzsbetona karkasa konstrukcijām. Vertikālisms tika izmantots gan sabiedrisko ēku celtniecībā (universālveikals "Wertheim" Berlīnē, 1897-1904), gan arī īres namu celtniecībā.
Spānija
Antonio Gaudi (1852-1926)
"Izmantojot konstrukciju un materiālu jauninājumus, slavenais spāņu jūgendstila pārstāvis projektējis celtnes, kuru sarežģīti izliektie apjomi atgādina organiskās pasaules formas."
gaudi.jpg
Nozīmīgākie darbi Barselonā - Svētās Ģimenes baznīca (1884-1926), dzīvojamās mājas "Casa Battlo" (1905-1907) un "Casa Mila" (1905-1910).
gaudi2.jpg
Svētās Ģimenes baznīca
gaudi1.jpg
Casa Mila
gaudi3.JPG
Casa Battlo
gaudi5.jpg
Casa Battlo
ASV
Lūiss Henrijs Salivans (1856-1924)
Čikāgas arhitekts, mācījies Daiļo mākslu skolā Parīzē.
"L.H.Salivans, izmantojot tērauda konstrukciju karkasu, izstrādāja racionālu administratīvās ēkas tipu, akcentējot fasādes vertikālā dalījuma ritmus. Arhitektoniskajā kompozīcijā viņš organiski iekļāva arī paša jūgendstilā izstrādāto ornamentu un dažādu stādu motīvus.
 L.H.Salivana nozīmīgākie projektētie darbi: Čikāgas teātra zāle"Auditorium" (1899-1904), universālveikals "Carson, Pirie and Scott" (1899-1904).
salivans.jpg
Auditorium_Building14.jpg
"Auditorium"
 
salivans1.jpg
Universālveikals "Carson,Pirie and Scott"
 
20.gs. sākumā jūgendstils pārgāja savā vēlīnajā, konstruktīvajā attīstības posmā. Dekoratīvo rotājumu nozīme ēku fasādēs tagad samazinājās līdz minimumam. Galvenā uzmanība tika koncentrēta uz konstruktīvo elementu izteiksmības kāpinājumu - fasādes laukumu, logailu un stabu proporcijām. Kvalitatīvas izmaiņas ļāva gūt arī jaunākie sasniegumi celtniecības tehnikā un jauno būvmateriālu plašs lietojums. Arvien jaušamāka kļuva tieksme pēc arhitektūras formu ekonomijas, kā arī visā celtnes kompozīcijā akcentēt uzdevumu, kādam ēka domāta, izcelt būvmateriālu īpatnības."
Māksla
Tēlotājā mākslā jūgendstils visvairāk skāra grafiku (lietišķo grafiku, grāmatu grafiku, plakātu) un glezniecību. It īpaši tas izplatījās un dziļi iespiedās grāmatu mākslinieciskajā apdarē.
Tika izstrādāts grāmatas vienota ansambļa princips, rūpīgi savstarpēji saskaņojot grāmatas formātu, tās vāka apdari, lappušu iekārtojumu un šriftu. Tika radīti pat jauni burtu veidi. Visā grāmatu mākslinieciskajā apdarē ienāca daudzveidīgs ornaments un jūgendstilam raksturīgā tēlu sistēma.
birdslijs5.jpg
O.Bīrdslijs
"Arturs un Eskalibūrs"
Glezniecībā dominēja gaišu toņu gamma. Tā bija dekoratīvu krāslaukumu, vijīgu līniju māksla un kustības ritmu atveidotāja ar slieksmi un plaknes izcelšanu un trešās dimensijas atmešanu. Iemīļoti bija dejas motīvi, plīvojoši tērpi, izvītas ķermeņu kustības, ko veidoja attiecīgajos virzienos klāti slaidi otas triepieni. Tikpat iemīļoti bija akti, uz ko rosināja sievietes ķermeņa dabiski līganās formas. Līdz ar to populāras kļuva ainas no antīkās mitoloģijas ar kailajām fūrijām un dēmoniem. No senindiešu mitoloģijas un leģendām tika aizgūts motīvs - sieviete ar čūsku. Sievietes kailais augums, viņas garie, viļņojošie mati, čūskas vijīgās formas ļāva lieliski realizēt līganu līniju ritmus. Jūgenda stilistikas izkopšanai glezniecībā liela nozīme bija arī japāņu mākslas ietekmēm.
 
19.gadsimta pēdējā ceturksnī Rietumeiropas tēlotājas mākslas dažādos virzienus stipri ietekmēja japāņu grafika, it īpaši 19.gs. un 19.gs. sākuma krāsainā ksilogrāfija ar tās savdabīgo motīvu kopām. Rietumeiropas māksliniekus sajūsmināja japāņu grafika, it īpaši  - Kacusikas Hosukai un Kitagavas Utamaro darbi. No japāņiem tika pārņemti  vertikāli izstieptie audeklu formāti, stilizēto ziedu motīvi, dekoratīvas līknes un to kārtojumi, gaismēnu atmešana, panākot apjomu iespaidu ar spilgtāku un blāvāku toņu pretstatījumu."
utamaro.jpg
K.Utamaro
 
hokusai2.jpg
K.Hosukai
 
 
hokusai1.jpg
 
Austrija
Gustavs Klimts (1862-1918)
Mācījās Vīnes Rūpnieciskās mākslas skolā (1875-1883).
Daiļrades sākumposmā darināja dekoratīvus sienas gleznojumus dažādām sabiedriskām celtnēm, piemēram, Vīnes pilsētas teātra Burgtheater ēkai (1888), Vīnes Universitātes aktu zālei (1900-1909).
klimts.jpg
90.gados viņu saistīja jūgendstila idejas, Klimts bija viens no Vīnes secesijas dibinātājiem (1897) un līdz 1905.gadam arī tās prezidents.
Klimts gleznoja arī stājdarbus - figurālas kompozīcijas, portretus un ainavas.
klimts4.jpg
"Ābele"
klimts7.jpg
Ainava
Figurālajās kompozīcijās izmantoja alegorijas, simbolus, šie darbi pārsvarā ir risināti plaknē. Mākslinieks izmantoja dekoratīvus krāsu laukumus, kuri veido savdabīgu mozaīku.
klimts2.jpg
"Judīte ar Holoferna galvu"
 
 
klimts1.jpg
"Skūpsts"
 
 
klimts3.jpg
"Sievietes trīs vecumi"
Savos darbos Klimts dažkārt izmantoja arī zelta un sudraba krāsas pigmentus. Attēloto cilvēku figūras tiek stilizētas, atainotas nereālā vidē.
klimts8.jpg
Fricas Ridleres portrets
klimts9.jpg
Sievietes portrets
Viņa darbi ir krāšņi un poētiski, tiem piemīt erotisks raksturs.
Anglija
Obrijs Bīrdslijs (1872-1898)
Angļu mākslinieks, darbojās grāmatu grafikā, īpaši viņu interesēja ilustrācijas. Zīmēja arī plakātus.
Bīrdslijs ietekmējās no prerafaelītu glezniecības un japāņu krāsainās grafikas. Viņa darbiem raksturīgi graciozi līniju ritmi, izsmalcinātas melnbalto laukumu attiecības.
Bīrdslijs ilustrējis tādas grāmatas kā Tomasa Melorija "Artura nāve" (1894), Oskara Vailda lugu "Salome" (1894) u.c.
birdslijs.jpg
scan0028.jpg
"Pāva svārki"
birdslijs3.jpg
"Jānis un Salome"
birdslijs2.jpg
"Salome"
Čehija
Alfons Muha (1860-1939)
Čehu mākslinieks, plakātu un afišu autors. Zīmējis uzmetumus dažādiem lietišķās mākslas izstrādājumiem.
muha.jpg
Muhas plakāti izceļas ar īpaši augstu ornamentācijas pakāpi. Viņa darbos dominē stilizētu sieviešu matu un augu stiebru motīvi, kuri veido sarežģītus, smalkus liektu līniju ritmus.
muha8.jpg
muha5.jpgmuha7.jpg
Alfons Muha zīmējis arī kalendārus, reklāmas, etiķetes. Radījis daudz afišu izrādēm, kurās piedalījās aktrise Sāra Bernāra.
muha2.jpg
"Gizmonda"
muha4.jpg
"Kamēliju dāma"