Follow Uzdevumi on Twitter  Draugiem.lv  Facebook

Portāla lietotājiem pieejams

Elektroniskais
špikeris-padomdevējs.
Mācīties var spēlējoties!
Skolotāja Asistents -
sagatavo un izlabo
skolēnu darbus,
izskaidro risinājumus.
Mājskolotājs - labākais
palīgs vecākiem!
Esi TOPā! Piedalies
sacensībās un iegūsti
vērtīgas balvas.
Labākie rezultāti
Reklāma
Mūs atbalsta
 >  Virtuālā skola  >  Pasaules vēsture 9. klasei  >  Latvijas valstiskuma izveide  >  Latvijas valsts autonomijas ideja
Uzdevums: Latvijas valsts autonomijas ideja
Apraksts: Latvijas valsts izveidošanās priekšnoteikumi un autonomijas ideja. LPNP un Demokrātiskais bloks.
Latvijas valsts autonomijas ideja
Latvijas valsts izveidošanās priekšnoteikumi
Latvijas valsts izveidojās laikā, kad Krievijas impērija Pirmā pasaules kara laikā nonāca uz militāra, ekonomiska un politiska sabrukuma sliekšņa. Boļševiku (Krievijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju, kura par savu mērķi izvirzīja komunisma ieviešanu) Oktobra apvērsums šo situāciju vēl vairāk saasināja. Bijušās impērijas drupās nodibinājās piecas jaunas neatkarīgas valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija.
Svarīgākie apstākļi, kuri ietekmēja Latvijas valstiskuma veidošanos:
1) I pasaules kara radītais Krievijas impērijas sairums;
2) Vācijas sakāve pasaules karā;
3) uzvarētājvalstu ieinteresētība cīņā pret boļševisma izplatīšanos;
4) Latvijas pilsonisko partiju politiskās aktivitātes pieaugums un veiksmīgā diplomātija;
5) Boļševiku prettautiskā politika, kas sekmēja lielākās tautas daļas novēršanos no komunisma ideoloģijas.

20. gadsimta sākumā latviešu vienīgā politiskā partija bija sociāldemokrāti, kuri bija sadalījušies:
1) boļševikos (lieliniekos), kuri aizstāvēja internacionālisma idejas un redzēja Latviju kā Krievijas sastāvdaļu.
2) meņševikos (maziniekos), kuri bija nacionāli noskaņoti un prasīja pēc iespējas lielāku Latvijas pašnoteikšanos. 
Autonomijas ideja
Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā Kurzemi okupēja Vācijas karaspēks un nodibināja militāro pārvaldi (Oberostu).
Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība bija ķeizariskās Vācijas impērijas karaspēka iedibinātā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā Pasaules kara laikā.
Liela daļa (2/3) Kurzemes iedzīvotāju tika izdzīti no mājām un devās bēgļu gaitās Krievijas iekšienē. Arī Rīga tika evakuēta.
Jau 1905. g. revolūcijas laikā izskanēja prasība apvienot visus latviešu novadus, taču revolūcijas apslāpēja šo ideju. Tiki pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Krievijā tā izskanēja no jauna.
Pēc 1905. g. revolūcijas tika pasludinātas brīvības politiskajā, ekonomiskajā u.c. jomās. Latvieši sāka organizēties, lai apvienotu novadus un radītu latviešu pārvaldi.
1917. g. martā Valmierā sapulcējās Vidzemes zemes sapulce. Tika ievēlēta Vidzemes pagaidu zemes padome ar K. Ulmani un A. Priedkalnu priekšgalā.

Kārlis Ulmanis.
Vidzemes zemes padome bija pirmā latviešu pašpārvaldes iestāde Vidzemes guberņā, kas regulēja vietējo politisko, administratīvo un saimniecisko dzīvi neokupētajā Vidzemes daļā.

Šajā laikā Kurzeme joprojām bija vācu okupācijas varā. Kurzemes bēgļu pārstāvji 1917.g. maijā sapulcējās Jurjevā (Tartu) un tur ievēlēja Kurzemes pagaidu zemes padomi ar J. Čaksti priekšgalā.

Maija sākumā Rēzeknē notika Latgales latviešu kongress, kurā tika ievēlēta Latgales pagaidu zemes padome ar F. Trasunu un J. Rubuli priekšgalā.
Tajā tika pieņemts lēmums, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta ar vienu valodu un tām jāapvienojas vienā valstī.

1917.g. sāka dibināties latviešu pilsoniskās partijas. Valkā nodibinājās Latviešu Zemnieku savienība. Par tās priekšsēdētāju kļuva Kārlis Ulmanis. Pēterburgā nodibinājās Latviešu Demokrātu partija, bet Maskavā – Latviešu Nacionāldemokrātu partija.
Latvijas zemes un tautu apvienot vēlējās gandrīz visas politiskās kustības Latvijā.
Sākotnēji prasība pēc neatkarības aprobežojās ar vienotas pašpārvaldes izveidi visās latviešu apdzīvotās teritorijās un pilnīgu Latvijas autonomiju iekšējās lietās.
1917. gada 12. augustā Rīgā sanāca latviešu sabiedrisko organizāciju konference, kas prasīja Latvijas autonomiju Krievijas sastāvā, taču Pagaidu valdība pret šīm prasībām izturējās nelabvēlīgi.
Līdz ar to gan politisko darbinieku, gan inteliģences un tautas vidū nostiprinājās uzskats, ka tikai neatkarīgas Latvijas valsts būs spējīga aizstāvēt tautas intereses. Tā viena gada laikā Latvijas pilsoniskās partijas no autonomijas idejas nonāca līdz pilnīgas suverenitātes idejai.

Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
1917. gada rudens notikumi pierādīja nepieciešamību dibināt Nacionālo padomi, kas varētu pārstāvēt latviešu intereses. Pēc vācu armijas ienākšanas Latvijā kļuva skaidrs, ka Krievija nespēj pasargāt Latviju un, ka Latvijas nākotne ir atkarīga no sabiedroto uzvaras pār Vāciju. Ieinteresēt Antantes valstis par Latvijas likteni varēja tikai tāda organizācija, kura būtu tiesīga uzstāties visas tautas vārdā.
                                      
1917. gada 16. novembrī Valkā sanāca pagaidu zemes padomju politisko partiju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Tā kā sapulcē nebija pārstāvētas minoritātes, tad organizāciju nevarēja nosaukt par Latvijas Nacionālo padomi.
Rezultātā 1917. gada 16. novembrī Valkā tika izveidota Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP).
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome, bija politiska organizācija no 1917. -1918. g., kurā apvienojās latviešu partijas.
LPNP izveidojās vāciešu neokupētajā Latvijas daļā kā pretsvars lielinieciskajai „Iskolata republikai.” Tika pieņemts lēmums, ka Latvija ir autonoma valsts vienība, kuras kārtība jānosaka Satversmes sapulcei. Lēmums tika pamatots ar tautas pašnoteikšanās principu, kuru pirms tam pasludināja ASV prezidents Vudro Vilsons.

Tika noteikti LPNP galvenie uzdevumi:
1) Latvijas Satversmes sapulces sasaukšana;
2) autonomijas projekta izstrādāšana;
3) Latvijas teritoriālā apvienošana, ārvalstu informēšana.

Voldemārs Zāmuēls.

Par LPNP valdes priekšsēdētāju ievēlēja advokātu Voldemāru Zāmuēlu, par viņa biedriem Kārli Pauļuku, Jāni Rubuli, Jāni Palcmani. Par sekretāru ievēlēja Kristapu Bahmani, viņa biedriem Jāni Akurateru un Kārli Skalbi. Tika nolemts uz ārzemēm sūtīt delegāciju (Zigfrīds Meierovics, Jānis Čakste un Jānis Kreicbergs).


Zigfrīds Anna Meierovics.

Jānis Čakste

Fricis Roziņš.

(LPNP Ārlietu nodaļas delegācija Zigfrīda Meierovica vadībā panāca, ka Lielbritānija 1918.gada 11.novembrī de facto atzina LPNP par Latvijas pagaidu valdību.)
Sākotnēji LPNP darbojās grūtos apstākļos, jo boļševiki, kuriem piederēja faktiskā vara, bija negatīvi noskaņoti pret šo nacionālo organizāciju. 1918. gada 1. janvārī Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats) aizliedza Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes darbību, bet Iskolata priekšsēdētājs Fricis Roziņš (Āzis) kavējās lēmumu izpildīt, tādējādi LPNP turpināja darboties.

Demokrātiskai bloks
Paralēli LPNP (Latviešu Pagaidu Nacionālā padome) vācu okupētajā Rīgā jau 1917. gada pirmajā pusē bija dibināta cita latviešu organizācija - Demokrātiskais bloks, kurā ietilpa sociāldemokrāti, daļa Latviešu zemnieku savienības biedru, piemēram, K.Ulmanis un M.Valters u.c. partiju pārstāvji.

Miķelis Valters.
Viņi okupācijas apstākļos uzturēja Latvijas pašnoteikšanās ideju. Ievērojot reālo situāciju, Demokrātiskā bloka pārstāvji ar savām prasībām vērsās pie Vācijas valdības un okupācijas iestādēm.

Miķelis Valters bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem, kā arī Pirmais latviešu sabiedriskais darbinieks, kurš publiski izvirzīja suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību 1903. gadā žurnālā „Proletārietis” rakstā „Patvaldību nost! Krieviju nost!”
http://www.viss.lv/dati/nikagroup/karogs.jpeg
http://www.president.lv/images/modules/items/JPEG/k_ulmanis.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/5/52/Voldemars_Zamuels.jpg
http://www.am.gov.lv/data/dazadi/meierovics-konkurss-.jpg
http://i.vietas.lv/userfiles/image_gal/small/62/image-962.jpg
http://www.lv.lv/wwwraksti/FOTOREPORTAZAS/phpXxKy5w_12.jpg_full.jpg
J. Freibergs „Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts”, Zvaigzne ABC, 2001., 60. lpp.
J. Freibergs „Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts”, Zvaigzne ABC, 2001.
Autoru kolektīvs, "Latvijas vēsture", Zvaigzne, 1992.

Mācīties var aizraujoši! Informācija portāla apmeklētājiem:

Loading...