Follow Uzdevumi on Twitter  Draugiem.lv  Facebook

Portāla lietotājiem pieejams

Elektroniskais
špikeris-padomdevējs.
Mācīties var spēlējoties!
Skolotāja Asistents -
sagatavo un izlabo
skolēnu darbus,
izskaidro risinājumus.
Mājskolotājs - labākais
palīgs vecākiem!
Esi TOPā! Piedalies
sacensībās un iegūsti
vērtīgas balvas.
Labākie rezultāti
Virtuālā Skola, Absolventi
1. vieta 13474,218
Laura
Nautrēnu vidusskola, Absolvents
2. vieta 11249,783
Arta
Gulbenes novada Valsts ģimnāzija, Absolvents
3. vieta 11116,845
nikki1991
Aizputes vidusskola, Absolvents
:))
Reklāma
Mūs atbalsta
 >  Virtuālā skola  >  Kulturoloģija 12. klasei  >  Latvija pēc 1990.gada  >  Teātris un kino
Uzdevums: Teātris un kino
Apraksts: Teātra, kino attīstība
Teātris un kino
 
Teātris
""Neparasta situācija latviešu oriģināldramaturģijā izveidojās 90.gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Uz vairākiem gadiem mūsu teātri un dramatiķi nonāca tādā kā apmulsuma stāvoklī, jo tie bija zaudējuši savu pamatfunkciju - atsaukšanos uz aktuālajām dzīves norisēm un spēju atklātāk par radio, televīziju vai presi paust patiesību. 90.gados tiešu, atklātu valodu par visu dzīvē notiekošo runāja masu informācijas līdzekļi, un teātris pēkšņi bija zaudējis savu misijas apziņu." (Hausmanis V.Drāma. 90.gadi//Latviešu literatūras vēsture. - R.:Zvaigzne ABC, 2001, 3.sēj., 339.lpp.)
 
90.gadu vidū Latvijas teātros ienāca jaunā paaudze, kas meklēja ko nebijušu, neparastu, kas vēlējās ne tikai šokēt, bet arī teikt savu vārdu teātra vēsturē.
1996.gadā Rīgā tika nodibināts "Nepanesamā teātra artelis" . "1
"Nepanesamā teātra artelī" (dibinātājs - Viesturs Kairišs) darbojās jaunie režisori Viesturs Kairišs, Dž.Dž. Džilindžers un Gatis Šmits. Jaunos režisorus interesēja mūsdienu dramaturģijas iespējas, artelis teātrī ieviesa postmodernisma estētiku. Tika iestudēti izaicinoši uzvedumi, kam raksturīga ironija, relatīvisms, kā īpašs mākslas objekts tika demonstrēts kails cilvēka ķermenis.
 
Viesturs Kairišs (1971)
Režisors. 
No 1998.gada līdz 2001.gadam strādāja Jaunajā Rīgas teātrī, saņēmis balvu "Labākais Teātra režisors Latvijā" 1998./1999.gadā un 2008.gadā. V.Kairišs ir arī vairāku kinofilmu režisors (piemēram, filma "Tumšie brieži", 2005), 2000. gadā saņēmis Lielā Kristapa balvu par labāko spēlfilmu "Kāzas" (1998).
 
Dž.Dž.Džilindžers (Raimonds Rupeiks, 1966)
Režisors.
"Dž.Dž.Džilindžers veidojis tādas izrādes kā "Concerto grosso Nr.1" (1996), Jaunajā Rīgas teātrī - I.Bašēvisa - Zingera lugu "Muzikants un prostitūta" (1997), Dailes teātrī - P.Handkes "Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram" (1997), A.Strindberga lugu "Spēle ar uguni" (1998). Dž.Dž.Džilindžers ir libreta autors un režisors A.Vilcāna rokoperai "Fausts" pēc J.V.Gētes "Fausta" motīviem (1999).
"Džilindžeru interesējuši jaunas teātra valodas un tēlainības meklējumi, intelektuālas spēles ar varoņu racionālo, emocionālo, juteklisko pieredzi, postmodernu uzveduma struktūru radīšana. Iestudējumiem raksturīgs estētisks minimālisms, pārsmalcinātība, arī psiholoģisks pārdzīvojums." (Zeltiņa G. Dž.Dž.Džilindžers//Teātris un kino. - R.:Preses nams, 1999, 276.lpp.).
 
90.gadu 2.pusē elektronikas attīstība tika izmantota arī teātra mākslā. Tā, piemēram, scenogrāfs Indulis Gailāns (1962) H.Lediņa operai "Rolstein on the Beach" (1997) izmantoja datortehniku, bet Alvis Hermanis (1965) jau stilistiski strādāja ar postmodernisma estētiskajām kultūras zīmēm, izmantojot audiovizuālo tehniku. Talantīgais režisors kopš 1997.gada ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un direktors."1
 
Jaunais Rīgas teātris
Jaunais Rīgas teātris - profesionāls latviešu teātris, dibināts 1992.gadā. Pirms tam ar šādu nosaukumu darbojās vairāki teātri. JRT atrodas vēsturiskās telpās - tur pat, kur 20.gs. sākumā atradās Rīgas Jaunais teātris, laikā no 1920.gada līdz 1979.gadam - Dailes teātris, bet līdz 1992.gadam - Jaunatnes teātris.
Pirmais Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs no 1992.gada līdz 1997.gadam bija Juris Rijnieks (1958).
"Ar šādu nosaukumu Rīgā gadsimta garumā ir darbojušies vairāki teātri, bet 90.gadu vidū jaunā paaudze vēlējās atklāt teātra mākslā kaut ko neredzētu un svaigu. Pie izcilākajiem Alvja Hermaņa iestudējumiem Jaunaja Rīgas teātrī pieder J.Mišimas luga "Marķīze de Sada" (1993), kurai kostīmus veidoja V.Varslavāne, O.Vailda "Doriana Greja ģīmetne" (A.Hermaņa scenogrāfija, V.Varslavānes kostīmi, 1994), tomēr par režisora izcilāko veikumu jāuzskata Jāņa Mediņa operas "Uguns un nakts" režija un scenogrāfija Nacionālajā operā (1995), kā arī T.Stoparda drāmas "Arkādija" inscenējums 1998.gadā Jaunajā Rīgas teātrī."1
Režisors Alvis Hermanis ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem vairākkārt devies viesizrādēs uz Eiropas teātriem, iestudējis izrādes Vācijas, Krievijas, Šveices u.c. valstu teātros. Kopš 2009.gada - Vīnes teātra "Burgtheater" režisors.
 
Kino
"Pēc valstiskās neatkarības atjanošanas Latvijas kultūrpolitiku kinomākslas nozarē veido Latvijas Nacionālais Kino centrs (LNKC), kas dibināts 1991.gadā.
Pāreja uz tirgus principiem tika pieļauta pārāk agri, nerēķinoties ar nozares īpatnībām, speciālistu sagatavotību darbam brīvā tirgus apstākļos. Rezultātā 90.gadu sākumā filmu rūpniecības pamatā esoša infrastruktūra izjuka. Neskaidrās finanšu situācijas dēļ krasi samazinājās producēto filmu skaits.
 
Nepietiekamis valsts finansējums rosināja filmu veidotājus pievērsties sadarbībai ar citām valstīm. Parādījās jauna tendence - iesaistīšanās kopražojuma veidošanā. Tādā veidā tapa režisores Lailas Pakalniņas spēlfilma "Kurpe" (Latvija un Vācija), Unas Celmas spēlfilma "Seko man" (Latvija un Zviedrija), Latvijas un Igaunijas kopsadarbības spēlfilma "Trīs stāsti par ..." (Latvijas daļas - "Tristans un Izolde" režisors bija Askolds Saulītis) u.c.
 
Latvijā notiek trīs filmu festivāli.
 
Nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps"
Festivālu organizē Latvijas nacionālais Kino centrs un Kinematogrāfu savienība. Turpmāk ieplānots to rīkot reizi divos gados, festivāla starplaikos demonstrējot Latvijā veidotas filmas.
Filmas tiek grupētas vienā no triju veidu skatēm - konkursa skatē, informatīvajā skatē un "atvērtajā ekrānā" (eksperimentāliedarbi, speciālprogrammas, studentu radošie meklējumi).
 
Starptautiskais kinoforums "Arsenāls"
Festivāls notiek reizi divos gados kopš 1986.gada, un to rīko Starptautiskais Kino centrs sadarbībā ar Rīgas Domi un Latvijas Republikas Kultūras ministriju. Atbalstu tam sniedz Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Starptautiskā kinoforuma direktors ir Augusts Sukuts. Kinoforuma aizsākums bija Kino dienas 86. 1998.gadā "Arsenāla" ietvaros nedēļas laikā Rīgā tika demonstrētas 220 filmas no 42 valstīm.
 
Starptautiskais kinoaktieru festivāls "Baltijas Pērle"
Festivāls notiek katru gadu kopš 1994.gada, izvirzot centrā filmaktiera profesiju. Festivāla laikā notiek interesantas tikšanās ar leģendāriem aktieriem."1
 
Avots:
1 Latvijas kultūras vēsture/Austra Avotiņa, Daina Blūma, Asja Līdaka, Ināra Ņefedova, Edvarda Šmite. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2004. - 507 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 437.-439.lpp.
http://www.etonnantelettonie.org/index.php?&84
Attēli:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Jauna_Rigas_Teatra_eka.jpg
http://lielais-kristaps.filmas.lv/read_article/5
http://www.lv90.lv/files/zinas/240x180/2053-Arsenals.jpg
http://www.signis.lv/wp-content/uploads/2009/08/baltijas_perle.jpg
 
Sagatavoja Inese Rožkalne, Rīgas 1.vakara (maiņu) vidusskola

Mācīties var aizraujoši! Informācija portāla apmeklētājiem:

Loading...