Dators ir funkcionāls bloks, kas programmas vadībā spēj veikt apjomīgus skaitļojumus un/ vai citus sarežģītus informācijas apstrādes uzdevumus.
Datoru veido divu veidu līdzekļi:
  • aparatūra, kuru veido dažādas shēmas, ierīces un to savienojumi, piemēram, procesors, atmiņa;
  • programmatūra, kas galvenokārt ir datora programmas, kuras "atdzīvina" datora aparatūru.
Datora darbības principu raksturi šāda shēma.
 
12-10-2012 22-40-24.png
 
Informācijas ievadi veic ar ievadierīcēm.
Informācijas apstrādi programmas vadībā veic centrālais procesors.
Informācijas glabāšanai lieto atmiņu, kura sastāv no primārās jeb operatīvās atmiņas (brīvpiekļuves atmiņas un lasāmatmiņas) un palīgatmiņas jeb sekundārās atmiņas ( cietais disks, kompaktdiski, USB zibatmiņa, disketes).
Informācijas izvadi veic ar izvadierīcēm.
 
Datora programmvadības princips nozīmē, ka dators veic informācija sapstrādi pēc programmas.
Programma sastāv no komandām, kuras nosaka darbību secību, ko izpilda dators informācijas apstrādes procesā. Programma tiek rakstīta kādā no programmēšanas valodām. Katra programma realizē konkrētu algoritmu, kas apraksta risināmo uzdevumu.
Algoritms ir mērķtiecīgs darbību izpildes priekšraksts, ar kuru no dotajiem sākumdatiem ar galīgu elementāru darbību jeb soļu skaitu iegūst rezultātu.
Ja cilvēks spēj sastādīt uzdevuma izpildīšanas algoritmu un uzrakstīt atbilstošu programmu, tad dators spēj veiksmīgi darboties programmas vadībā.